Atrast x
x=\frac{\sqrt{6}}{2}+1\approx 2,224744871
x=-\frac{\sqrt{6}}{2}+1\approx -0,224744871
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+x^{2}=4x+1
Pievienot x^{2} abās pusēs.
2x^{2}=4x+1
Savelciet x^{2} un x^{2}, lai iegūtu 2x^{2}.
2x^{2}-4x=1
Atņemiet 4x no abām pusēm.
2x^{2}-4x-1=0
Atņemiet 1 no abām pusēm.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{\left(-4\right)^{2}-4\times 2\left(-1\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -4 un c ar -1.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-4\times 2\left(-1\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet -4 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-8\left(-1\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16+8}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -1.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{24}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie 8.
x=\frac{-\left(-4\right)±2\sqrt{6}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 24.
x=\frac{4±2\sqrt{6}}{2\times 2}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
x=\frac{4±2\sqrt{6}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{2\sqrt{6}+4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±2\sqrt{6}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 4 pie 2\sqrt{6}.
x=\frac{\sqrt{6}}{2}+1
Daliet 4+2\sqrt{6} ar 4.
x=\frac{4-2\sqrt{6}}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±2\sqrt{6}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{6} no 4.
x=-\frac{\sqrt{6}}{2}+1
Daliet 4-2\sqrt{6} ar 4.
x=\frac{\sqrt{6}}{2}+1 x=-\frac{\sqrt{6}}{2}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+x^{2}=4x+1
Pievienot x^{2} abās pusēs.
2x^{2}=4x+1
Savelciet x^{2} un x^{2}, lai iegūtu 2x^{2}.
2x^{2}-4x=1
Atņemiet 4x no abām pusēm.
\frac{2x^{2}-4x}{2}=\frac{1}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\left(-\frac{4}{2}\right)x=\frac{1}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}-2x=\frac{1}{2}
Daliet -4 ar 2.
x^{2}-2x+1=\frac{1}{2}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=\frac{3}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=\frac{3}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{3}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\frac{\sqrt{6}}{2} x-1=-\frac{\sqrt{6}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{6}}{2}+1 x=-\frac{\sqrt{6}}{2}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}