Atrast x (complex solution)
x=\sqrt{19}-3\approx 1,358898944
x=-\left(\sqrt{19}+3\right)\approx -7,358898944
Atrast x
x=\sqrt{19}-3\approx 1,358898944
x=-\sqrt{19}-3\approx -7,358898944
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+6x-10=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\left(-10\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 6 un c ar -10.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\left(-10\right)}}{2}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36+40}}{2}
Reiziniet -4 reiz -10.
x=\frac{-6±\sqrt{76}}{2}
Pieskaitiet 36 pie 40.
x=\frac{-6±2\sqrt{19}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 76.
x=\frac{2\sqrt{19}-6}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{19}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2\sqrt{19}.
x=\sqrt{19}-3
Daliet -6+2\sqrt{19} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{19}-6}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{19}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{19} no -6.
x=-\sqrt{19}-3
Daliet -6-2\sqrt{19} ar 2.
x=\sqrt{19}-3 x=-\sqrt{19}-3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+6x-10=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+6x-10-\left(-10\right)=-\left(-10\right)
Pieskaitiet 10 abās vienādojuma pusēs.
x^{2}+6x=-\left(-10\right)
Atņemot -10 no sevis, paliek 0.
x^{2}+6x=10
Atņemiet -10 no 0.
x^{2}+6x+3^{2}=10+3^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 6 ar 2, lai iegūtu 3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+6x+9=10+9
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x^{2}+6x+9=19
Pieskaitiet 10 pie 9.
\left(x+3\right)^{2}=19
Sadaliet reizinātājos x^{2}+6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+3\right)^{2}}=\sqrt{19}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+3=\sqrt{19} x+3=-\sqrt{19}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{19}-3 x=-\sqrt{19}-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+6x-10=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\left(-10\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 6 un c ar -10.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\left(-10\right)}}{2}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36+40}}{2}
Reiziniet -4 reiz -10.
x=\frac{-6±\sqrt{76}}{2}
Pieskaitiet 36 pie 40.
x=\frac{-6±2\sqrt{19}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 76.
x=\frac{2\sqrt{19}-6}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{19}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2\sqrt{19}.
x=\sqrt{19}-3
Daliet -6+2\sqrt{19} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{19}-6}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{19}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{19} no -6.
x=-\sqrt{19}-3
Daliet -6-2\sqrt{19} ar 2.
x=\sqrt{19}-3 x=-\sqrt{19}-3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+6x-10=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+6x-10-\left(-10\right)=-\left(-10\right)
Pieskaitiet 10 abās vienādojuma pusēs.
x^{2}+6x=-\left(-10\right)
Atņemot -10 no sevis, paliek 0.
x^{2}+6x=10
Atņemiet -10 no 0.
x^{2}+6x+3^{2}=10+3^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 6 ar 2, lai iegūtu 3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+6x+9=10+9
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x^{2}+6x+9=19
Pieskaitiet 10 pie 9.
\left(x+3\right)^{2}=19
Sadaliet reizinātājos x^{2}+6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+3\right)^{2}}=\sqrt{19}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+3=\sqrt{19} x+3=-\sqrt{19}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{19}-3 x=-\sqrt{19}-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}