Atrast x (complex solution)
x=\sqrt{66}-5\approx 3,124038405
x=-\left(\sqrt{66}+5\right)\approx -13,124038405
Atrast x
x=\sqrt{66}-5\approx 3,124038405
x=-\sqrt{66}-5\approx -13,124038405
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+10x+4=45
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x^{2}+10x+4-45=45-45
Atņemiet 45 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x+4-45=0
Atņemot 45 no sevis, paliek 0.
x^{2}+10x-41=0
Atņemiet 45 no 4.
x=\frac{-10±\sqrt{10^{2}-4\left(-41\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 10 un c ar -41.
x=\frac{-10±\sqrt{100-4\left(-41\right)}}{2}
Kāpiniet 10 kvadrātā.
x=\frac{-10±\sqrt{100+164}}{2}
Reiziniet -4 reiz -41.
x=\frac{-10±\sqrt{264}}{2}
Pieskaitiet 100 pie 164.
x=\frac{-10±2\sqrt{66}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 264.
x=\frac{2\sqrt{66}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{66}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -10 pie 2\sqrt{66}.
x=\sqrt{66}-5
Daliet -10+2\sqrt{66} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{66}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{66}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{66} no -10.
x=-\sqrt{66}-5
Daliet -10-2\sqrt{66} ar 2.
x=\sqrt{66}-5 x=-\sqrt{66}-5
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+10x+4=45
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+10x+4-4=45-4
Atņemiet 4 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x=45-4
Atņemot 4 no sevis, paliek 0.
x^{2}+10x=41
Atņemiet 4 no 45.
x^{2}+10x+5^{2}=41+5^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 10 ar 2, lai iegūtu 5. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 5 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+10x+25=41+25
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x^{2}+10x+25=66
Pieskaitiet 41 pie 25.
\left(x+5\right)^{2}=66
Sadaliet reizinātājos x^{2}+10x+25. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+5\right)^{2}}=\sqrt{66}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+5=\sqrt{66} x+5=-\sqrt{66}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{66}-5 x=-\sqrt{66}-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x+4=45
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x^{2}+10x+4-45=45-45
Atņemiet 45 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x+4-45=0
Atņemot 45 no sevis, paliek 0.
x^{2}+10x-41=0
Atņemiet 45 no 4.
x=\frac{-10±\sqrt{10^{2}-4\left(-41\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 10 un c ar -41.
x=\frac{-10±\sqrt{100-4\left(-41\right)}}{2}
Kāpiniet 10 kvadrātā.
x=\frac{-10±\sqrt{100+164}}{2}
Reiziniet -4 reiz -41.
x=\frac{-10±\sqrt{264}}{2}
Pieskaitiet 100 pie 164.
x=\frac{-10±2\sqrt{66}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 264.
x=\frac{2\sqrt{66}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{66}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -10 pie 2\sqrt{66}.
x=\sqrt{66}-5
Daliet -10+2\sqrt{66} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{66}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{66}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{66} no -10.
x=-\sqrt{66}-5
Daliet -10-2\sqrt{66} ar 2.
x=\sqrt{66}-5 x=-\sqrt{66}-5
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+10x+4=45
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+10x+4-4=45-4
Atņemiet 4 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x=45-4
Atņemot 4 no sevis, paliek 0.
x^{2}+10x=41
Atņemiet 4 no 45.
x^{2}+10x+5^{2}=41+5^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 10 ar 2, lai iegūtu 5. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 5 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+10x+25=41+25
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x^{2}+10x+25=66
Pieskaitiet 41 pie 25.
\left(x+5\right)^{2}=66
Sadaliet reizinātājos x^{2}+10x+25. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+5\right)^{2}}=\sqrt{66}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+5=\sqrt{66} x+5=-\sqrt{66}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{66}-5 x=-\sqrt{66}-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}