Atrast x (complex solution)
x=\sqrt{7}-5\approx -2,354248689
x=-\left(\sqrt{7}+5\right)\approx -7,645751311
Atrast x
x=\sqrt{7}-5\approx -2,354248689
x=-\sqrt{7}-5\approx -7,645751311
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+10x+18=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-10±\sqrt{10^{2}-4\times 18}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 10 un c ar 18.
x=\frac{-10±\sqrt{100-4\times 18}}{2}
Kāpiniet 10 kvadrātā.
x=\frac{-10±\sqrt{100-72}}{2}
Reiziniet -4 reiz 18.
x=\frac{-10±\sqrt{28}}{2}
Pieskaitiet 100 pie -72.
x=\frac{-10±2\sqrt{7}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{2\sqrt{7}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{7}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -10 pie 2\sqrt{7}.
x=\sqrt{7}-5
Daliet -10+2\sqrt{7} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{7}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{7}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no -10.
x=-\sqrt{7}-5
Daliet -10-2\sqrt{7} ar 2.
x=\sqrt{7}-5 x=-\sqrt{7}-5
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+10x+18=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+10x+18-18=-18
Atņemiet 18 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x=-18
Atņemot 18 no sevis, paliek 0.
x^{2}+10x+5^{2}=-18+5^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 10 ar 2, lai iegūtu 5. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 5 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+10x+25=-18+25
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x^{2}+10x+25=7
Pieskaitiet -18 pie 25.
\left(x+5\right)^{2}=7
Sadaliet reizinātājos x^{2}+10x+25. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+5\right)^{2}}=\sqrt{7}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+5=\sqrt{7} x+5=-\sqrt{7}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{7}-5 x=-\sqrt{7}-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x+18=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-10±\sqrt{10^{2}-4\times 18}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 10 un c ar 18.
x=\frac{-10±\sqrt{100-4\times 18}}{2}
Kāpiniet 10 kvadrātā.
x=\frac{-10±\sqrt{100-72}}{2}
Reiziniet -4 reiz 18.
x=\frac{-10±\sqrt{28}}{2}
Pieskaitiet 100 pie -72.
x=\frac{-10±2\sqrt{7}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{2\sqrt{7}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{7}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -10 pie 2\sqrt{7}.
x=\sqrt{7}-5
Daliet -10+2\sqrt{7} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{7}-10}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-10±2\sqrt{7}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no -10.
x=-\sqrt{7}-5
Daliet -10-2\sqrt{7} ar 2.
x=\sqrt{7}-5 x=-\sqrt{7}-5
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+10x+18=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+10x+18-18=-18
Atņemiet 18 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+10x=-18
Atņemot 18 no sevis, paliek 0.
x^{2}+10x+5^{2}=-18+5^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 10 ar 2, lai iegūtu 5. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 5 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+10x+25=-18+25
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x^{2}+10x+25=7
Pieskaitiet -18 pie 25.
\left(x+5\right)^{2}=7
Sadaliet reizinātājos x^{2}+10x+25. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+5\right)^{2}}=\sqrt{7}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+5=\sqrt{7} x+5=-\sqrt{7}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{7}-5 x=-\sqrt{7}-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}