Atrast x (complex solution)
x=\frac{-\sqrt{6}+\sqrt{14}i}{2}\approx -1,224744871+1,870828693i
x=\frac{-\sqrt{14}i-\sqrt{6}}{2}\approx -1,224744871-1,870828693i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+\sqrt{6}x+5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{\left(\sqrt{6}\right)^{2}-4\times 5}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar \sqrt{6} un c ar 5.
x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{6-4\times 5}}{2}
Kāpiniet \sqrt{6} kvadrātā.
x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{6-20}}{2}
Reiziniet -4 reiz 5.
x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{-14}}{2}
Pieskaitiet 6 pie -20.
x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{14}i}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no -14.
x=\frac{-\sqrt{6}+\sqrt{14}i}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{14}i}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -\sqrt{6} pie i\sqrt{14}.
x=\frac{-\sqrt{14}i-\sqrt{6}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-\sqrt{6}±\sqrt{14}i}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i\sqrt{14} no -\sqrt{6}.
x=\frac{-\sqrt{6}+\sqrt{14}i}{2} x=\frac{-\sqrt{14}i-\sqrt{6}}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+\sqrt{6}x+5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+\sqrt{6}x+5-5=-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+\sqrt{6}x=-5
Atņemot 5 no sevis, paliek 0.
x^{2}+\sqrt{6}x+\left(\frac{\sqrt{6}}{2}\right)^{2}=-5+\left(\frac{\sqrt{6}}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \sqrt{6} ar 2, lai iegūtu \frac{\sqrt{6}}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{\sqrt{6}}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\sqrt{6}x+\frac{3}{2}=-5+\frac{3}{2}
Kāpiniet \frac{\sqrt{6}}{2} kvadrātā.
x^{2}+\sqrt{6}x+\frac{3}{2}=-\frac{7}{2}
Pieskaitiet -5 pie \frac{3}{2}.
\left(x+\frac{\sqrt{6}}{2}\right)^{2}=-\frac{7}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\sqrt{6}x+\frac{3}{2}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{\sqrt{6}}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{7}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{\sqrt{6}}{2}=\frac{\sqrt{14}i}{2} x+\frac{\sqrt{6}}{2}=-\frac{\sqrt{14}i}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{-\sqrt{6}+\sqrt{14}i}{2} x=\frac{-\sqrt{14}i-\sqrt{6}}{2}
Atņemiet \frac{\sqrt{6}}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}