Atrast x
x=\sqrt{2}+1\approx 2,414213562
x=1-\sqrt{2}\approx -0,414213562
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x-\frac{x+1}{x-1}=0
Atņemiet \frac{x+1}{x-1} no abām pusēm.
\frac{x\left(x-1\right)}{x-1}-\frac{x+1}{x-1}=0
Lai saskaitītu vai atņemtu izteiksmes, izvērsiet tās, vienādojot saucējus. Reiziniet x reiz \frac{x-1}{x-1}.
\frac{x\left(x-1\right)-\left(x+1\right)}{x-1}=0
Tā kā \frac{x\left(x-1\right)}{x-1} un \frac{x+1}{x-1} ir viens un tas pats saucējs, atņemiet tos, atņemot to skaitītājus.
\frac{x^{2}-x-x-1}{x-1}=0
Veiciet reizināšanas darbības izteiksmē x\left(x-1\right)-\left(x+1\right).
\frac{x^{2}-2x-1}{x-1}=0
Apvienojiet līdzīgos locekļus izteiksmē x^{2}-x-x-1.
x^{2}-2x-1=0
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x-1.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\left(-1\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -2 un c ar -1.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\left(-1\right)}}{2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+4}}{2}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{8}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 4.
x=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{2}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 8.
x=\frac{2±2\sqrt{2}}{2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2\sqrt{2}+2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{2}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2\sqrt{2}.
x=\sqrt{2}+1
Daliet 2+2\sqrt{2} ar 2.
x=\frac{2-2\sqrt{2}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{2}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{2} no 2.
x=1-\sqrt{2}
Daliet 2-2\sqrt{2} ar 2.
x=\sqrt{2}+1 x=1-\sqrt{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x-\frac{x+1}{x-1}=0
Atņemiet \frac{x+1}{x-1} no abām pusēm.
\frac{x\left(x-1\right)}{x-1}-\frac{x+1}{x-1}=0
Lai saskaitītu vai atņemtu izteiksmes, izvērsiet tās, vienādojot saucējus. Reiziniet x reiz \frac{x-1}{x-1}.
\frac{x\left(x-1\right)-\left(x+1\right)}{x-1}=0
Tā kā \frac{x\left(x-1\right)}{x-1} un \frac{x+1}{x-1} ir viens un tas pats saucējs, atņemiet tos, atņemot to skaitītājus.
\frac{x^{2}-x-x-1}{x-1}=0
Veiciet reizināšanas darbības izteiksmē x\left(x-1\right)-\left(x+1\right).
\frac{x^{2}-2x-1}{x-1}=0
Apvienojiet līdzīgos locekļus izteiksmē x^{2}-x-x-1.
x^{2}-2x-1=0
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x-1.
x^{2}-2x=1
Pievienot 1 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
x^{2}-2x+1=1+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=2
Pieskaitiet 1 pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=2
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{2}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\sqrt{2} x-1=-\sqrt{2}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{2}+1 x=1-\sqrt{2}
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}