Atrast t (complex solution)
t=\sqrt{6}-2\approx 0,449489743
t=-\left(\sqrt{6}+2\right)\approx -4,449489743
Atrast t
t=\sqrt{6}-2\approx 0,449489743
t=-\sqrt{6}-2\approx -4,449489743
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
t^{2}+4t+1=3
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t^{2}+4t+1-3=3-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
t^{2}+4t+1-3=0
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
t^{2}+4t-2=0
Atņemiet 3 no 1.
t=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\left(-2\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 4 un c ar -2.
t=\frac{-4±\sqrt{16-4\left(-2\right)}}{2}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
t=\frac{-4±\sqrt{16+8}}{2}
Reiziniet -4 reiz -2.
t=\frac{-4±\sqrt{24}}{2}
Pieskaitiet 16 pie 8.
t=\frac{-4±2\sqrt{6}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 24.
t=\frac{2\sqrt{6}-4}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-4±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 2\sqrt{6}.
t=\sqrt{6}-2
Daliet -4+2\sqrt{6} ar 2.
t=\frac{-2\sqrt{6}-4}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-4±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{6} no -4.
t=-\sqrt{6}-2
Daliet -4-2\sqrt{6} ar 2.
t=\sqrt{6}-2 t=-\sqrt{6}-2
Vienādojums tagad ir atrisināts.
t^{2}+4t+1=3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
t^{2}+4t+1-1=3-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
t^{2}+4t=3-1
Atņemot 1 no sevis, paliek 0.
t^{2}+4t=2
Atņemiet 1 no 3.
t^{2}+4t+2^{2}=2+2^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 4 ar 2, lai iegūtu 2. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 2 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}+4t+4=2+4
Kāpiniet 2 kvadrātā.
t^{2}+4t+4=6
Pieskaitiet 2 pie 4.
\left(t+2\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos t^{2}+4t+4. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t+2\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t+2=\sqrt{6} t+2=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
t=\sqrt{6}-2 t=-\sqrt{6}-2
Atņemiet 2 no vienādojuma abām pusēm.
t^{2}+4t+1=3
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t^{2}+4t+1-3=3-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
t^{2}+4t+1-3=0
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
t^{2}+4t-2=0
Atņemiet 3 no 1.
t=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\left(-2\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 4 un c ar -2.
t=\frac{-4±\sqrt{16-4\left(-2\right)}}{2}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
t=\frac{-4±\sqrt{16+8}}{2}
Reiziniet -4 reiz -2.
t=\frac{-4±\sqrt{24}}{2}
Pieskaitiet 16 pie 8.
t=\frac{-4±2\sqrt{6}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 24.
t=\frac{2\sqrt{6}-4}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-4±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 2\sqrt{6}.
t=\sqrt{6}-2
Daliet -4+2\sqrt{6} ar 2.
t=\frac{-2\sqrt{6}-4}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-4±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{6} no -4.
t=-\sqrt{6}-2
Daliet -4-2\sqrt{6} ar 2.
t=\sqrt{6}-2 t=-\sqrt{6}-2
Vienādojums tagad ir atrisināts.
t^{2}+4t+1=3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
t^{2}+4t+1-1=3-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
t^{2}+4t=3-1
Atņemot 1 no sevis, paliek 0.
t^{2}+4t=2
Atņemiet 1 no 3.
t^{2}+4t+2^{2}=2+2^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 4 ar 2, lai iegūtu 2. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 2 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}+4t+4=2+4
Kāpiniet 2 kvadrātā.
t^{2}+4t+4=6
Pieskaitiet 2 pie 4.
\left(t+2\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos t^{2}+4t+4. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t+2\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t+2=\sqrt{6} t+2=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
t=\sqrt{6}-2 t=-\sqrt{6}-2
Atņemiet 2 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}