Atrast p
p=-2
p=4
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(p-3\right)p+\left(p-3\right)\times 2=p+2
Mainīgais p nevar būt vienāds ar 3, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar p-3.
p^{2}-3p+\left(p-3\right)\times 2=p+2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu p-3 ar p.
p^{2}-3p+2p-6=p+2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu p-3 ar 2.
p^{2}-p-6=p+2
Savelciet -3p un 2p, lai iegūtu -p.
p^{2}-p-6-p=2
Atņemiet p no abām pusēm.
p^{2}-2p-6=2
Savelciet -p un -p, lai iegūtu -2p.
p^{2}-2p-6-2=0
Atņemiet 2 no abām pusēm.
p^{2}-2p-8=0
Atņemiet 2 no -6, lai iegūtu -8.
p=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\left(-8\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -2 un c ar -8.
p=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\left(-8\right)}}{2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
p=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+32}}{2}
Reiziniet -4 reiz -8.
p=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{36}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 32.
p=\frac{-\left(-2\right)±6}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 36.
p=\frac{2±6}{2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
p=\frac{8}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu p=\frac{2±6}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 6.
p=4
Daliet 8 ar 2.
p=-\frac{4}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu p=\frac{2±6}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 6 no 2.
p=-2
Daliet -4 ar 2.
p=4 p=-2
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(p-3\right)p+\left(p-3\right)\times 2=p+2
Mainīgais p nevar būt vienāds ar 3, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar p-3.
p^{2}-3p+\left(p-3\right)\times 2=p+2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu p-3 ar p.
p^{2}-3p+2p-6=p+2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu p-3 ar 2.
p^{2}-p-6=p+2
Savelciet -3p un 2p, lai iegūtu -p.
p^{2}-p-6-p=2
Atņemiet p no abām pusēm.
p^{2}-2p-6=2
Savelciet -p un -p, lai iegūtu -2p.
p^{2}-2p=2+6
Pievienot 6 abās pusēs.
p^{2}-2p=8
Saskaitiet 2 un 6, lai iegūtu 8.
p^{2}-2p+1=8+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
p^{2}-2p+1=9
Pieskaitiet 8 pie 1.
\left(p-1\right)^{2}=9
Sadaliet reizinātājos p^{2}-2p+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(p-1\right)^{2}}=\sqrt{9}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
p-1=3 p-1=-3
Vienkāršojiet.
p=4 p=-2
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}