Atrast n
n=\frac{\sqrt{3}+i}{2}\approx 0,866025404+0,5i
n=\frac{\sqrt{3}-i}{2}\approx 0,866025404-0,5i
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
n^{2}-\sqrt{3}n+1=0
Pārkārtojiet locekļus.
n^{2}+\left(-\sqrt{3}\right)n+1=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
n=\frac{-\left(-\sqrt{3}\right)±\sqrt{\left(-\sqrt{3}\right)^{2}-4}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -\sqrt{3} un c ar 1.
n=\frac{-\left(-\sqrt{3}\right)±\sqrt{3-4}}{2}
Kāpiniet -\sqrt{3} kvadrātā.
n=\frac{-\left(-\sqrt{3}\right)±\sqrt{-1}}{2}
Pieskaitiet 3 pie -4.
n=\frac{-\left(-\sqrt{3}\right)±i}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no -1.
n=\frac{\sqrt{3}±i}{2}
Skaitļa -\sqrt{3} pretstats ir \sqrt{3}.
n=\frac{\sqrt{3}+i}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{\sqrt{3}±i}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet \sqrt{3} pie i.
n=\frac{\sqrt{3}}{2}+\frac{1}{2}i
Daliet \sqrt{3}+i ar 2.
n=\frac{\sqrt{3}-i}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{\sqrt{3}±i}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i no \sqrt{3}.
n=\frac{\sqrt{3}}{2}-\frac{1}{2}i
Daliet \sqrt{3}-i ar 2.
n=\frac{\sqrt{3}}{2}+\frac{1}{2}i n=\frac{\sqrt{3}}{2}-\frac{1}{2}i
Vienādojums tagad ir atrisināts.
n^{2}-\sqrt{3}n=-1
Atņemiet 1 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
n^{2}+\left(-\sqrt{3}\right)n=-1
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
n^{2}+\left(-\sqrt{3}\right)n+\left(-\frac{\sqrt{3}}{2}\right)^{2}=-1+\left(-\frac{\sqrt{3}}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\sqrt{3} ar 2, lai iegūtu -\frac{\sqrt{3}}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{\sqrt{3}}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
n^{2}+\left(-\sqrt{3}\right)n+\frac{3}{4}=-1+\frac{3}{4}
Kāpiniet -\frac{\sqrt{3}}{2} kvadrātā.
n^{2}+\left(-\sqrt{3}\right)n+\frac{3}{4}=-\frac{1}{4}
Pieskaitiet -1 pie \frac{3}{4}.
\left(n-\frac{\sqrt{3}}{2}\right)^{2}=-\frac{1}{4}
Sadaliet reizinātājos n^{2}+\left(-\sqrt{3}\right)n+\frac{3}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(n-\frac{\sqrt{3}}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{1}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
n-\frac{\sqrt{3}}{2}=\frac{1}{2}i n-\frac{\sqrt{3}}{2}=-\frac{1}{2}i
Vienkāršojiet.
n=\frac{\sqrt{3}}{2}+\frac{1}{2}i n=\frac{\sqrt{3}}{2}-\frac{1}{2}i
Pieskaitiet \frac{\sqrt{3}}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}