Atrast b (complex solution)
b=\sqrt{6}-1\approx 1,449489743
b=-\left(\sqrt{6}+1\right)\approx -3,449489743
Atrast b
b=\sqrt{6}-1\approx 1,449489743
b=-\sqrt{6}-1\approx -3,449489743
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
b^{2}+2b-5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
b=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-5\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 2 un c ar -5.
b=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-5\right)}}{2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
b=\frac{-2±\sqrt{4+20}}{2}
Reiziniet -4 reiz -5.
b=\frac{-2±\sqrt{24}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 20.
b=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 24.
b=\frac{2\sqrt{6}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{6}.
b=\sqrt{6}-1
Daliet -2+2\sqrt{6} ar 2.
b=\frac{-2\sqrt{6}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{6} no -2.
b=-\sqrt{6}-1
Daliet -2-2\sqrt{6} ar 2.
b=\sqrt{6}-1 b=-\sqrt{6}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
b^{2}+2b-5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
b^{2}+2b-5-\left(-5\right)=-\left(-5\right)
Pieskaitiet 5 abās vienādojuma pusēs.
b^{2}+2b=-\left(-5\right)
Atņemot -5 no sevis, paliek 0.
b^{2}+2b=5
Atņemiet -5 no 0.
b^{2}+2b+1^{2}=5+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
b^{2}+2b+1=5+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
b^{2}+2b+1=6
Pieskaitiet 5 pie 1.
\left(b+1\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos b^{2}+2b+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(b+1\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
b+1=\sqrt{6} b+1=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
b=\sqrt{6}-1 b=-\sqrt{6}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
b^{2}+2b-5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
b=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-5\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 2 un c ar -5.
b=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-5\right)}}{2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
b=\frac{-2±\sqrt{4+20}}{2}
Reiziniet -4 reiz -5.
b=\frac{-2±\sqrt{24}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 20.
b=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 24.
b=\frac{2\sqrt{6}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{6}.
b=\sqrt{6}-1
Daliet -2+2\sqrt{6} ar 2.
b=\frac{-2\sqrt{6}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{6} no -2.
b=-\sqrt{6}-1
Daliet -2-2\sqrt{6} ar 2.
b=\sqrt{6}-1 b=-\sqrt{6}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
b^{2}+2b-5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
b^{2}+2b-5-\left(-5\right)=-\left(-5\right)
Pieskaitiet 5 abās vienādojuma pusēs.
b^{2}+2b=-\left(-5\right)
Atņemot -5 no sevis, paliek 0.
b^{2}+2b=5
Atņemiet -5 no 0.
b^{2}+2b+1^{2}=5+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
b^{2}+2b+1=5+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
b^{2}+2b+1=6
Pieskaitiet 5 pie 1.
\left(b+1\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos b^{2}+2b+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(b+1\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
b+1=\sqrt{6} b+1=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
b=\sqrt{6}-1 b=-\sqrt{6}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}