Atrast x (complex solution)
x=\frac{7+\sqrt{15}i}{16}\approx 0,4375+0,242061459i
x=\frac{-\sqrt{15}i+7}{16}\approx 0,4375-0,242061459i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
8x^{2}-7x+2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{\left(-7\right)^{2}-4\times 8\times 2}}{2\times 8}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 8, b ar -7 un c ar 2.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49-4\times 8\times 2}}{2\times 8}
Kāpiniet -7 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49-32\times 2}}{2\times 8}
Reiziniet -4 reiz 8.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49-64}}{2\times 8}
Reiziniet -32 reiz 2.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{-15}}{2\times 8}
Pieskaitiet 49 pie -64.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{15}i}{2\times 8}
Izvelciet kvadrātsakni no -15.
x=\frac{7±\sqrt{15}i}{2\times 8}
Skaitļa -7 pretstats ir 7.
x=\frac{7±\sqrt{15}i}{16}
Reiziniet 2 reiz 8.
x=\frac{7+\sqrt{15}i}{16}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{7±\sqrt{15}i}{16}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 7 pie i\sqrt{15}.
x=\frac{-\sqrt{15}i+7}{16}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{7±\sqrt{15}i}{16}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i\sqrt{15} no 7.
x=\frac{7+\sqrt{15}i}{16} x=\frac{-\sqrt{15}i+7}{16}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
8x^{2}-7x+2=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
8x^{2}-7x+2-2=-2
Atņemiet 2 no vienādojuma abām pusēm.
8x^{2}-7x=-2
Atņemot 2 no sevis, paliek 0.
\frac{8x^{2}-7x}{8}=-\frac{2}{8}
Daliet abas puses ar 8.
x^{2}-\frac{7}{8}x=-\frac{2}{8}
Dalīšana ar 8 atsauc reizināšanu ar 8.
x^{2}-\frac{7}{8}x=-\frac{1}{4}
Vienādot daļskaitli \frac{-2}{8} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}-\frac{7}{8}x+\left(-\frac{7}{16}\right)^{2}=-\frac{1}{4}+\left(-\frac{7}{16}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{7}{8} ar 2, lai iegūtu -\frac{7}{16}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{7}{16} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{7}{8}x+\frac{49}{256}=-\frac{1}{4}+\frac{49}{256}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{7}{16}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{7}{8}x+\frac{49}{256}=-\frac{15}{256}
Pieskaitiet -\frac{1}{4} pie \frac{49}{256}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{7}{16}\right)^{2}=-\frac{15}{256}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{7}{8}x+\frac{49}{256}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{7}{16}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{15}{256}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{7}{16}=\frac{\sqrt{15}i}{16} x-\frac{7}{16}=-\frac{\sqrt{15}i}{16}
Vienkāršojiet.
x=\frac{7+\sqrt{15}i}{16} x=\frac{-\sqrt{15}i+7}{16}
Pieskaitiet \frac{7}{16} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}