Atrast x
x=\frac{3\sqrt{21}}{14}+1\approx 1,981980506
x=-\frac{3\sqrt{21}}{14}+1\approx 0,018019494
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
7x^{2}-14x+\frac{1}{4}=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{\left(-14\right)^{2}-4\times 7\times \frac{1}{4}}}{2\times 7}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 7, b ar -14 un c ar \frac{1}{4}.
x=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{196-4\times 7\times \frac{1}{4}}}{2\times 7}
Kāpiniet -14 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{196-28\times \frac{1}{4}}}{2\times 7}
Reiziniet -4 reiz 7.
x=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{196-7}}{2\times 7}
Reiziniet -28 reiz \frac{1}{4}.
x=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{189}}{2\times 7}
Pieskaitiet 196 pie -7.
x=\frac{-\left(-14\right)±3\sqrt{21}}{2\times 7}
Izvelciet kvadrātsakni no 189.
x=\frac{14±3\sqrt{21}}{2\times 7}
Skaitļa -14 pretstats ir 14.
x=\frac{14±3\sqrt{21}}{14}
Reiziniet 2 reiz 7.
x=\frac{3\sqrt{21}+14}{14}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{14±3\sqrt{21}}{14}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 14 pie 3\sqrt{21}.
x=\frac{3\sqrt{21}}{14}+1
Daliet 14+3\sqrt{21} ar 14.
x=\frac{14-3\sqrt{21}}{14}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{14±3\sqrt{21}}{14}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 3\sqrt{21} no 14.
x=-\frac{3\sqrt{21}}{14}+1
Daliet 14-3\sqrt{21} ar 14.
x=\frac{3\sqrt{21}}{14}+1 x=-\frac{3\sqrt{21}}{14}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
7x^{2}-14x+\frac{1}{4}=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
7x^{2}-14x+\frac{1}{4}-\frac{1}{4}=-\frac{1}{4}
Atņemiet \frac{1}{4} no vienādojuma abām pusēm.
7x^{2}-14x=-\frac{1}{4}
Atņemot \frac{1}{4} no sevis, paliek 0.
\frac{7x^{2}-14x}{7}=-\frac{\frac{1}{4}}{7}
Daliet abas puses ar 7.
x^{2}+\left(-\frac{14}{7}\right)x=-\frac{\frac{1}{4}}{7}
Dalīšana ar 7 atsauc reizināšanu ar 7.
x^{2}-2x=-\frac{\frac{1}{4}}{7}
Daliet -14 ar 7.
x^{2}-2x=-\frac{1}{28}
Daliet -\frac{1}{4} ar 7.
x^{2}-2x+1=-\frac{1}{28}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=\frac{27}{28}
Pieskaitiet -\frac{1}{28} pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=\frac{27}{28}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{27}{28}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\frac{3\sqrt{21}}{14} x-1=-\frac{3\sqrt{21}}{14}
Vienkāršojiet.
x=\frac{3\sqrt{21}}{14}+1 x=-\frac{3\sqrt{21}}{14}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}