Atrast k
k = \frac{3 \sqrt{30} - 9}{7} \approx 1,061668104
k=\frac{-3\sqrt{30}-9}{7}\approx -3,633096675
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
7k^{2}+18k-27=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
k=\frac{-18±\sqrt{18^{2}-4\times 7\left(-27\right)}}{2\times 7}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 7, b ar 18 un c ar -27.
k=\frac{-18±\sqrt{324-4\times 7\left(-27\right)}}{2\times 7}
Kāpiniet 18 kvadrātā.
k=\frac{-18±\sqrt{324-28\left(-27\right)}}{2\times 7}
Reiziniet -4 reiz 7.
k=\frac{-18±\sqrt{324+756}}{2\times 7}
Reiziniet -28 reiz -27.
k=\frac{-18±\sqrt{1080}}{2\times 7}
Pieskaitiet 324 pie 756.
k=\frac{-18±6\sqrt{30}}{2\times 7}
Izvelciet kvadrātsakni no 1080.
k=\frac{-18±6\sqrt{30}}{14}
Reiziniet 2 reiz 7.
k=\frac{6\sqrt{30}-18}{14}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{-18±6\sqrt{30}}{14}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -18 pie 6\sqrt{30}.
k=\frac{3\sqrt{30}-9}{7}
Daliet -18+6\sqrt{30} ar 14.
k=\frac{-6\sqrt{30}-18}{14}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{-18±6\sqrt{30}}{14}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 6\sqrt{30} no -18.
k=\frac{-3\sqrt{30}-9}{7}
Daliet -18-6\sqrt{30} ar 14.
k=\frac{3\sqrt{30}-9}{7} k=\frac{-3\sqrt{30}-9}{7}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
7k^{2}+18k-27=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
7k^{2}+18k-27-\left(-27\right)=-\left(-27\right)
Pieskaitiet 27 abās vienādojuma pusēs.
7k^{2}+18k=-\left(-27\right)
Atņemot -27 no sevis, paliek 0.
7k^{2}+18k=27
Atņemiet -27 no 0.
\frac{7k^{2}+18k}{7}=\frac{27}{7}
Daliet abas puses ar 7.
k^{2}+\frac{18}{7}k=\frac{27}{7}
Dalīšana ar 7 atsauc reizināšanu ar 7.
k^{2}+\frac{18}{7}k+\left(\frac{9}{7}\right)^{2}=\frac{27}{7}+\left(\frac{9}{7}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{18}{7} ar 2, lai iegūtu \frac{9}{7}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{9}{7} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
k^{2}+\frac{18}{7}k+\frac{81}{49}=\frac{27}{7}+\frac{81}{49}
Kāpiniet kvadrātā \frac{9}{7}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
k^{2}+\frac{18}{7}k+\frac{81}{49}=\frac{270}{49}
Pieskaitiet \frac{27}{7} pie \frac{81}{49}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(k+\frac{9}{7}\right)^{2}=\frac{270}{49}
Sadaliet reizinātājos k^{2}+\frac{18}{7}k+\frac{81}{49}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(k+\frac{9}{7}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{270}{49}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
k+\frac{9}{7}=\frac{3\sqrt{30}}{7} k+\frac{9}{7}=-\frac{3\sqrt{30}}{7}
Vienkāršojiet.
k=\frac{3\sqrt{30}-9}{7} k=\frac{-3\sqrt{30}-9}{7}
Atņemiet \frac{9}{7} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}