Atrast x (complex solution)
x=\frac{-1+\sqrt{6}i}{7}\approx -0,142857143+0,349927106i
x=\frac{-\sqrt{6}i-1}{7}\approx -0,142857143-0,349927106i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
7x^{2}+2x+9=8
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
7x^{2}+2x+9-8=8-8
Atņemiet 8 no vienādojuma abām pusēm.
7x^{2}+2x+9-8=0
Atņemot 8 no sevis, paliek 0.
7x^{2}+2x+1=0
Atņemiet 8 no 9.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\times 7}}{2\times 7}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 7, b ar 2 un c ar 1.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\times 7}}{2\times 7}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4-28}}{2\times 7}
Reiziniet -4 reiz 7.
x=\frac{-2±\sqrt{-24}}{2\times 7}
Pieskaitiet 4 pie -28.
x=\frac{-2±2\sqrt{6}i}{2\times 7}
Izvelciet kvadrātsakni no -24.
x=\frac{-2±2\sqrt{6}i}{14}
Reiziniet 2 reiz 7.
x=\frac{-2+2\sqrt{6}i}{14}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{6}i}{14}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2i\sqrt{6}.
x=\frac{-1+\sqrt{6}i}{7}
Daliet -2+2i\sqrt{6} ar 14.
x=\frac{-2\sqrt{6}i-2}{14}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{6}i}{14}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2i\sqrt{6} no -2.
x=\frac{-\sqrt{6}i-1}{7}
Daliet -2-2i\sqrt{6} ar 14.
x=\frac{-1+\sqrt{6}i}{7} x=\frac{-\sqrt{6}i-1}{7}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
7x^{2}+2x+9=8
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
7x^{2}+2x+9-9=8-9
Atņemiet 9 no vienādojuma abām pusēm.
7x^{2}+2x=8-9
Atņemot 9 no sevis, paliek 0.
7x^{2}+2x=-1
Atņemiet 9 no 8.
\frac{7x^{2}+2x}{7}=-\frac{1}{7}
Daliet abas puses ar 7.
x^{2}+\frac{2}{7}x=-\frac{1}{7}
Dalīšana ar 7 atsauc reizināšanu ar 7.
x^{2}+\frac{2}{7}x+\left(\frac{1}{7}\right)^{2}=-\frac{1}{7}+\left(\frac{1}{7}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{2}{7} ar 2, lai iegūtu \frac{1}{7}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{7} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}=-\frac{1}{7}+\frac{1}{49}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{7}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}=-\frac{6}{49}
Pieskaitiet -\frac{1}{7} pie \frac{1}{49}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{7}\right)^{2}=-\frac{6}{49}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{7}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{6}{49}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{7}=\frac{\sqrt{6}i}{7} x+\frac{1}{7}=-\frac{\sqrt{6}i}{7}
Vienkāršojiet.
x=\frac{-1+\sqrt{6}i}{7} x=\frac{-\sqrt{6}i-1}{7}
Atņemiet \frac{1}{7} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}