Atrast x (complex solution)
x=\frac{-\sqrt{19}i+3}{2}\approx 1,5-2,179449472i
x=\frac{3+\sqrt{19}i}{2}\approx 1,5+2,179449472i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-x^{2}+3x+5=12
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
-x^{2}+3x+5-12=12-12
Atņemiet 12 no vienādojuma abām pusēm.
-x^{2}+3x+5-12=0
Atņemot 12 no sevis, paliek 0.
-x^{2}+3x-7=0
Atņemiet 12 no 5.
x=\frac{-3±\sqrt{3^{2}-4\left(-1\right)\left(-7\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 3 un c ar -7.
x=\frac{-3±\sqrt{9-4\left(-1\right)\left(-7\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x=\frac{-3±\sqrt{9+4\left(-7\right)}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-3±\sqrt{9-28}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz -7.
x=\frac{-3±\sqrt{-19}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 9 pie -28.
x=\frac{-3±\sqrt{19}i}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no -19.
x=\frac{-3±\sqrt{19}i}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{-3+\sqrt{19}i}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±\sqrt{19}i}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -3 pie i\sqrt{19}.
x=\frac{-\sqrt{19}i+3}{2}
Daliet -3+i\sqrt{19} ar -2.
x=\frac{-\sqrt{19}i-3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±\sqrt{19}i}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i\sqrt{19} no -3.
x=\frac{3+\sqrt{19}i}{2}
Daliet -3-i\sqrt{19} ar -2.
x=\frac{-\sqrt{19}i+3}{2} x=\frac{3+\sqrt{19}i}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-x^{2}+3x+5=12
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-x^{2}+3x+5-5=12-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
-x^{2}+3x=12-5
Atņemot 5 no sevis, paliek 0.
-x^{2}+3x=7
Atņemiet 5 no 12.
\frac{-x^{2}+3x}{-1}=\frac{7}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\frac{3}{-1}x=\frac{7}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}-3x=\frac{7}{-1}
Daliet 3 ar -1.
x^{2}-3x=-7
Daliet 7 ar -1.
x^{2}-3x+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}=-7+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -3 ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=-7+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=-\frac{19}{4}
Pieskaitiet -7 pie \frac{9}{4}.
\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}=-\frac{19}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{19}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{19}i}{2} x-\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{19}i}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{3+\sqrt{19}i}{2} x=\frac{-\sqrt{19}i+3}{2}
Pieskaitiet \frac{3}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}