Atrast q
q=\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2}\approx -1,276393202
q=-\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2}\approx -1,723606798
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
5q^{2}+15q+5=-6
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
5q^{2}+15q+5-\left(-6\right)=-6-\left(-6\right)
Pieskaitiet 6 abās vienādojuma pusēs.
5q^{2}+15q+5-\left(-6\right)=0
Atņemot -6 no sevis, paliek 0.
5q^{2}+15q+11=0
Atņemiet -6 no 5.
q=\frac{-15±\sqrt{15^{2}-4\times 5\times 11}}{2\times 5}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 5, b ar 15 un c ar 11.
q=\frac{-15±\sqrt{225-4\times 5\times 11}}{2\times 5}
Kāpiniet 15 kvadrātā.
q=\frac{-15±\sqrt{225-20\times 11}}{2\times 5}
Reiziniet -4 reiz 5.
q=\frac{-15±\sqrt{225-220}}{2\times 5}
Reiziniet -20 reiz 11.
q=\frac{-15±\sqrt{5}}{2\times 5}
Pieskaitiet 225 pie -220.
q=\frac{-15±\sqrt{5}}{10}
Reiziniet 2 reiz 5.
q=\frac{\sqrt{5}-15}{10}
Tagad atrisiniet vienādojumu q=\frac{-15±\sqrt{5}}{10}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -15 pie \sqrt{5}.
q=\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2}
Daliet -15+\sqrt{5} ar 10.
q=\frac{-\sqrt{5}-15}{10}
Tagad atrisiniet vienādojumu q=\frac{-15±\sqrt{5}}{10}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{5} no -15.
q=-\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2}
Daliet -15-\sqrt{5} ar 10.
q=\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2} q=-\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
5q^{2}+15q+5=-6
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
5q^{2}+15q+5-5=-6-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
5q^{2}+15q=-6-5
Atņemot 5 no sevis, paliek 0.
5q^{2}+15q=-11
Atņemiet 5 no -6.
\frac{5q^{2}+15q}{5}=-\frac{11}{5}
Daliet abas puses ar 5.
q^{2}+\frac{15}{5}q=-\frac{11}{5}
Dalīšana ar 5 atsauc reizināšanu ar 5.
q^{2}+3q=-\frac{11}{5}
Daliet 15 ar 5.
q^{2}+3q+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}=-\frac{11}{5}+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 3 ar 2, lai iegūtu \frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
q^{2}+3q+\frac{9}{4}=-\frac{11}{5}+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
q^{2}+3q+\frac{9}{4}=\frac{1}{20}
Pieskaitiet -\frac{11}{5} pie \frac{9}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(q+\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{1}{20}
Sadaliet reizinātājos q^{2}+3q+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(q+\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{1}{20}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
q+\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{5}}{10} q+\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{5}}{10}
Vienkāršojiet.
q=\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2} q=-\frac{\sqrt{5}}{10}-\frac{3}{2}
Atņemiet \frac{3}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}