Atrast t
t = \frac{5 \sqrt{177} - 8}{49} \approx 1,194299459
t=\frac{-5\sqrt{177}-8}{49}\approx -1,520830071
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
49t^{2}+16t-89=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-16±\sqrt{16^{2}-4\times 49\left(-89\right)}}{2\times 49}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 49, b ar 16 un c ar -89.
t=\frac{-16±\sqrt{256-4\times 49\left(-89\right)}}{2\times 49}
Kāpiniet 16 kvadrātā.
t=\frac{-16±\sqrt{256-196\left(-89\right)}}{2\times 49}
Reiziniet -4 reiz 49.
t=\frac{-16±\sqrt{256+17444}}{2\times 49}
Reiziniet -196 reiz -89.
t=\frac{-16±\sqrt{17700}}{2\times 49}
Pieskaitiet 256 pie 17444.
t=\frac{-16±10\sqrt{177}}{2\times 49}
Izvelciet kvadrātsakni no 17700.
t=\frac{-16±10\sqrt{177}}{98}
Reiziniet 2 reiz 49.
t=\frac{10\sqrt{177}-16}{98}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-16±10\sqrt{177}}{98}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -16 pie 10\sqrt{177}.
t=\frac{5\sqrt{177}-8}{49}
Daliet -16+10\sqrt{177} ar 98.
t=\frac{-10\sqrt{177}-16}{98}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-16±10\sqrt{177}}{98}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 10\sqrt{177} no -16.
t=\frac{-5\sqrt{177}-8}{49}
Daliet -16-10\sqrt{177} ar 98.
t=\frac{5\sqrt{177}-8}{49} t=\frac{-5\sqrt{177}-8}{49}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
49t^{2}+16t-89=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
49t^{2}+16t-89-\left(-89\right)=-\left(-89\right)
Pieskaitiet 89 abās vienādojuma pusēs.
49t^{2}+16t=-\left(-89\right)
Atņemot -89 no sevis, paliek 0.
49t^{2}+16t=89
Atņemiet -89 no 0.
\frac{49t^{2}+16t}{49}=\frac{89}{49}
Daliet abas puses ar 49.
t^{2}+\frac{16}{49}t=\frac{89}{49}
Dalīšana ar 49 atsauc reizināšanu ar 49.
t^{2}+\frac{16}{49}t+\left(\frac{8}{49}\right)^{2}=\frac{89}{49}+\left(\frac{8}{49}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{16}{49} ar 2, lai iegūtu \frac{8}{49}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{8}{49} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}+\frac{16}{49}t+\frac{64}{2401}=\frac{89}{49}+\frac{64}{2401}
Kāpiniet kvadrātā \frac{8}{49}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
t^{2}+\frac{16}{49}t+\frac{64}{2401}=\frac{4425}{2401}
Pieskaitiet \frac{89}{49} pie \frac{64}{2401}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(t+\frac{8}{49}\right)^{2}=\frac{4425}{2401}
Sadaliet reizinātājos t^{2}+\frac{16}{49}t+\frac{64}{2401}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t+\frac{8}{49}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{4425}{2401}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t+\frac{8}{49}=\frac{5\sqrt{177}}{49} t+\frac{8}{49}=-\frac{5\sqrt{177}}{49}
Vienkāršojiet.
t=\frac{5\sqrt{177}-8}{49} t=\frac{-5\sqrt{177}-8}{49}
Atņemiet \frac{8}{49} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}