Atrast t
t=\frac{2}{3}\approx 0,666666667
t = \frac{3}{2} = 1\frac{1}{2} = 1,5
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
42t^{2}-91t+42=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-\left(-91\right)±\sqrt{\left(-91\right)^{2}-4\times 42\times 42}}{2\times 42}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 42, b ar -91 un c ar 42.
t=\frac{-\left(-91\right)±\sqrt{8281-4\times 42\times 42}}{2\times 42}
Kāpiniet -91 kvadrātā.
t=\frac{-\left(-91\right)±\sqrt{8281-168\times 42}}{2\times 42}
Reiziniet -4 reiz 42.
t=\frac{-\left(-91\right)±\sqrt{8281-7056}}{2\times 42}
Reiziniet -168 reiz 42.
t=\frac{-\left(-91\right)±\sqrt{1225}}{2\times 42}
Pieskaitiet 8281 pie -7056.
t=\frac{-\left(-91\right)±35}{2\times 42}
Izvelciet kvadrātsakni no 1225.
t=\frac{91±35}{2\times 42}
Skaitļa -91 pretstats ir 91.
t=\frac{91±35}{84}
Reiziniet 2 reiz 42.
t=\frac{126}{84}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{91±35}{84}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 91 pie 35.
t=\frac{3}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{126}{84} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 42.
t=\frac{56}{84}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{91±35}{84}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 35 no 91.
t=\frac{2}{3}
Vienādot daļskaitli \frac{56}{84} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 28.
t=\frac{3}{2} t=\frac{2}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
42t^{2}-91t+42=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
42t^{2}-91t+42-42=-42
Atņemiet 42 no vienādojuma abām pusēm.
42t^{2}-91t=-42
Atņemot 42 no sevis, paliek 0.
\frac{42t^{2}-91t}{42}=-\frac{42}{42}
Daliet abas puses ar 42.
t^{2}+\left(-\frac{91}{42}\right)t=-\frac{42}{42}
Dalīšana ar 42 atsauc reizināšanu ar 42.
t^{2}-\frac{13}{6}t=-\frac{42}{42}
Vienādot daļskaitli \frac{-91}{42} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 7.
t^{2}-\frac{13}{6}t=-1
Daliet -42 ar 42.
t^{2}-\frac{13}{6}t+\left(-\frac{13}{12}\right)^{2}=-1+\left(-\frac{13}{12}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{13}{6} ar 2, lai iegūtu -\frac{13}{12}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{13}{12} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}-\frac{13}{6}t+\frac{169}{144}=-1+\frac{169}{144}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{13}{12}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
t^{2}-\frac{13}{6}t+\frac{169}{144}=\frac{25}{144}
Pieskaitiet -1 pie \frac{169}{144}.
\left(t-\frac{13}{12}\right)^{2}=\frac{25}{144}
Sadaliet reizinātājos t^{2}-\frac{13}{6}t+\frac{169}{144}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t-\frac{13}{12}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{25}{144}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t-\frac{13}{12}=\frac{5}{12} t-\frac{13}{12}=-\frac{5}{12}
Vienkāršojiet.
t=\frac{3}{2} t=\frac{2}{3}
Pieskaitiet \frac{13}{12} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}