Atrast x
x=\frac{\sqrt{649}-47}{40}\approx -0,53811304
x=\frac{-\sqrt{649}-47}{40}\approx -1,81188696
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
40x^{2}+94x+39=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-94±\sqrt{94^{2}-4\times 40\times 39}}{2\times 40}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 40, b ar 94 un c ar 39.
x=\frac{-94±\sqrt{8836-4\times 40\times 39}}{2\times 40}
Kāpiniet 94 kvadrātā.
x=\frac{-94±\sqrt{8836-160\times 39}}{2\times 40}
Reiziniet -4 reiz 40.
x=\frac{-94±\sqrt{8836-6240}}{2\times 40}
Reiziniet -160 reiz 39.
x=\frac{-94±\sqrt{2596}}{2\times 40}
Pieskaitiet 8836 pie -6240.
x=\frac{-94±2\sqrt{649}}{2\times 40}
Izvelciet kvadrātsakni no 2596.
x=\frac{-94±2\sqrt{649}}{80}
Reiziniet 2 reiz 40.
x=\frac{2\sqrt{649}-94}{80}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-94±2\sqrt{649}}{80}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -94 pie 2\sqrt{649}.
x=\frac{\sqrt{649}-47}{40}
Daliet -94+2\sqrt{649} ar 80.
x=\frac{-2\sqrt{649}-94}{80}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-94±2\sqrt{649}}{80}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{649} no -94.
x=\frac{-\sqrt{649}-47}{40}
Daliet -94-2\sqrt{649} ar 80.
x=\frac{\sqrt{649}-47}{40} x=\frac{-\sqrt{649}-47}{40}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
40x^{2}+94x+39=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
40x^{2}+94x+39-39=-39
Atņemiet 39 no vienādojuma abām pusēm.
40x^{2}+94x=-39
Atņemot 39 no sevis, paliek 0.
\frac{40x^{2}+94x}{40}=-\frac{39}{40}
Daliet abas puses ar 40.
x^{2}+\frac{94}{40}x=-\frac{39}{40}
Dalīšana ar 40 atsauc reizināšanu ar 40.
x^{2}+\frac{47}{20}x=-\frac{39}{40}
Vienādot daļskaitli \frac{94}{40} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}+\frac{47}{20}x+\left(\frac{47}{40}\right)^{2}=-\frac{39}{40}+\left(\frac{47}{40}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{47}{20} ar 2, lai iegūtu \frac{47}{40}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{47}{40} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{47}{20}x+\frac{2209}{1600}=-\frac{39}{40}+\frac{2209}{1600}
Kāpiniet kvadrātā \frac{47}{40}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{47}{20}x+\frac{2209}{1600}=\frac{649}{1600}
Pieskaitiet -\frac{39}{40} pie \frac{2209}{1600}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{47}{40}\right)^{2}=\frac{649}{1600}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{47}{20}x+\frac{2209}{1600}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{47}{40}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{649}{1600}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{47}{40}=\frac{\sqrt{649}}{40} x+\frac{47}{40}=-\frac{\sqrt{649}}{40}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{649}-47}{40} x=\frac{-\sqrt{649}-47}{40}
Atņemiet \frac{47}{40} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}