Atrast x
x=-\frac{1}{3}\approx -0,333333333
x=0
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
4-2x^{2}-\frac{2}{3}x=4
Savelciet -x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu -2x^{2}.
4-2x^{2}-\frac{2}{3}x-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
-2x^{2}-\frac{2}{3}x=0
Atņemiet 4 no 4, lai iegūtu 0.
x\left(-2x-\frac{2}{3}\right)=0
Iznesiet reizinātāju x pirms iekavām.
x=0 x=-\frac{1}{3}
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet x=0 un -2x-\frac{2}{3}=0.
4-2x^{2}-\frac{2}{3}x=4
Savelciet -x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu -2x^{2}.
4-2x^{2}-\frac{2}{3}x-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
-2x^{2}-\frac{2}{3}x=0
Atņemiet 4 no 4, lai iegūtu 0.
x=\frac{-\left(-\frac{2}{3}\right)±\sqrt{\left(-\frac{2}{3}\right)^{2}}}{2\left(-2\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -2, b ar -\frac{2}{3} un c ar 0.
x=\frac{-\left(-\frac{2}{3}\right)±\frac{2}{3}}{2\left(-2\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no \left(-\frac{2}{3}\right)^{2}.
x=\frac{\frac{2}{3}±\frac{2}{3}}{2\left(-2\right)}
Skaitļa -\frac{2}{3} pretstats ir \frac{2}{3}.
x=\frac{\frac{2}{3}±\frac{2}{3}}{-4}
Reiziniet 2 reiz -2.
x=\frac{\frac{4}{3}}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{2}{3}±\frac{2}{3}}{-4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet \frac{2}{3} pie \frac{2}{3}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=-\frac{1}{3}
Daliet \frac{4}{3} ar -4.
x=\frac{0}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{2}{3}±\frac{2}{3}}{-4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{2}{3} no \frac{2}{3}, atrodot kopsaucēju un atņemot skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, samaziniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=0
Daliet 0 ar -4.
x=-\frac{1}{3} x=0
Vienādojums tagad ir atrisināts.
4-2x^{2}-\frac{2}{3}x=4
Savelciet -x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu -2x^{2}.
-2x^{2}-\frac{2}{3}x=4-4
Atņemiet 4 no abām pusēm.
-2x^{2}-\frac{2}{3}x=0
Atņemiet 4 no 4, lai iegūtu 0.
\frac{-2x^{2}-\frac{2}{3}x}{-2}=\frac{0}{-2}
Daliet abas puses ar -2.
x^{2}+\left(-\frac{\frac{2}{3}}{-2}\right)x=\frac{0}{-2}
Dalīšana ar -2 atsauc reizināšanu ar -2.
x^{2}+\frac{1}{3}x=\frac{0}{-2}
Daliet -\frac{2}{3} ar -2.
x^{2}+\frac{1}{3}x=0
Daliet 0 ar -2.
x^{2}+\frac{1}{3}x+\left(\frac{1}{6}\right)^{2}=\left(\frac{1}{6}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{1}{3} ar 2, lai iegūtu \frac{1}{6}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{6} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{1}{3}x+\frac{1}{36}=\frac{1}{36}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{6}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(x+\frac{1}{6}\right)^{2}=\frac{1}{36}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{1}{3}x+\frac{1}{36}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{6}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{1}{36}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{6}=\frac{1}{6} x+\frac{1}{6}=-\frac{1}{6}
Vienkāršojiet.
x=0 x=-\frac{1}{3}
Atņemiet \frac{1}{6} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}