Atrast x
x = \frac{\sqrt{69} - 3}{4} \approx 1,326655966
x=\frac{-\sqrt{69}-3}{4}\approx -2,826655966
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
4x^{2}+6x-3=12
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
4x^{2}+6x-3-12=12-12
Atņemiet 12 no vienādojuma abām pusēm.
4x^{2}+6x-3-12=0
Atņemot 12 no sevis, paliek 0.
4x^{2}+6x-15=0
Atņemiet 12 no -3.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\times 4\left(-15\right)}}{2\times 4}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 4, b ar 6 un c ar -15.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\times 4\left(-15\right)}}{2\times 4}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36-16\left(-15\right)}}{2\times 4}
Reiziniet -4 reiz 4.
x=\frac{-6±\sqrt{36+240}}{2\times 4}
Reiziniet -16 reiz -15.
x=\frac{-6±\sqrt{276}}{2\times 4}
Pieskaitiet 36 pie 240.
x=\frac{-6±2\sqrt{69}}{2\times 4}
Izvelciet kvadrātsakni no 276.
x=\frac{-6±2\sqrt{69}}{8}
Reiziniet 2 reiz 4.
x=\frac{2\sqrt{69}-6}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{69}}{8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2\sqrt{69}.
x=\frac{\sqrt{69}-3}{4}
Daliet -6+2\sqrt{69} ar 8.
x=\frac{-2\sqrt{69}-6}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{69}}{8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{69} no -6.
x=\frac{-\sqrt{69}-3}{4}
Daliet -6-2\sqrt{69} ar 8.
x=\frac{\sqrt{69}-3}{4} x=\frac{-\sqrt{69}-3}{4}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
4x^{2}+6x-3=12
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
4x^{2}+6x-3-\left(-3\right)=12-\left(-3\right)
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
4x^{2}+6x=12-\left(-3\right)
Atņemot -3 no sevis, paliek 0.
4x^{2}+6x=15
Atņemiet -3 no 12.
\frac{4x^{2}+6x}{4}=\frac{15}{4}
Daliet abas puses ar 4.
x^{2}+\frac{6}{4}x=\frac{15}{4}
Dalīšana ar 4 atsauc reizināšanu ar 4.
x^{2}+\frac{3}{2}x=\frac{15}{4}
Vienādot daļskaitli \frac{6}{4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}+\frac{3}{2}x+\left(\frac{3}{4}\right)^{2}=\frac{15}{4}+\left(\frac{3}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{3}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{3}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{3}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{3}{2}x+\frac{9}{16}=\frac{15}{4}+\frac{9}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{3}{2}x+\frac{9}{16}=\frac{69}{16}
Pieskaitiet \frac{15}{4} pie \frac{9}{16}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{3}{4}\right)^{2}=\frac{69}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{3}{2}x+\frac{9}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{3}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{69}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{3}{4}=\frac{\sqrt{69}}{4} x+\frac{3}{4}=-\frac{\sqrt{69}}{4}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{69}-3}{4} x=\frac{-\sqrt{69}-3}{4}
Atņemiet \frac{3}{4} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}