Atrast x
x=\frac{\sqrt{34}}{2}-3\approx -0,084524053
x=-\frac{\sqrt{34}}{2}-3\approx -5,915475947
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
4x^{2}+24x+2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-24±\sqrt{24^{2}-4\times 4\times 2}}{2\times 4}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 4, b ar 24 un c ar 2.
x=\frac{-24±\sqrt{576-4\times 4\times 2}}{2\times 4}
Kāpiniet 24 kvadrātā.
x=\frac{-24±\sqrt{576-16\times 2}}{2\times 4}
Reiziniet -4 reiz 4.
x=\frac{-24±\sqrt{576-32}}{2\times 4}
Reiziniet -16 reiz 2.
x=\frac{-24±\sqrt{544}}{2\times 4}
Pieskaitiet 576 pie -32.
x=\frac{-24±4\sqrt{34}}{2\times 4}
Izvelciet kvadrātsakni no 544.
x=\frac{-24±4\sqrt{34}}{8}
Reiziniet 2 reiz 4.
x=\frac{4\sqrt{34}-24}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-24±4\sqrt{34}}{8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -24 pie 4\sqrt{34}.
x=\frac{\sqrt{34}}{2}-3
Daliet -24+4\sqrt{34} ar 8.
x=\frac{-4\sqrt{34}-24}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-24±4\sqrt{34}}{8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{34} no -24.
x=-\frac{\sqrt{34}}{2}-3
Daliet -24-4\sqrt{34} ar 8.
x=\frac{\sqrt{34}}{2}-3 x=-\frac{\sqrt{34}}{2}-3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
4x^{2}+24x+2=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
4x^{2}+24x+2-2=-2
Atņemiet 2 no vienādojuma abām pusēm.
4x^{2}+24x=-2
Atņemot 2 no sevis, paliek 0.
\frac{4x^{2}+24x}{4}=-\frac{2}{4}
Daliet abas puses ar 4.
x^{2}+\frac{24}{4}x=-\frac{2}{4}
Dalīšana ar 4 atsauc reizināšanu ar 4.
x^{2}+6x=-\frac{2}{4}
Daliet 24 ar 4.
x^{2}+6x=-\frac{1}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{-2}{4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}+6x+3^{2}=-\frac{1}{2}+3^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 6 ar 2, lai iegūtu 3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+6x+9=-\frac{1}{2}+9
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x^{2}+6x+9=\frac{17}{2}
Pieskaitiet -\frac{1}{2} pie 9.
\left(x+3\right)^{2}=\frac{17}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+3\right)^{2}}=\sqrt{\frac{17}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+3=\frac{\sqrt{34}}{2} x+3=-\frac{\sqrt{34}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{34}}{2}-3 x=-\frac{\sqrt{34}}{2}-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}