Atrast t
t = \frac{5}{2} = 2\frac{1}{2} = 2,5
t=0
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
t\left(4t-10\right)=0
Iznesiet reizinātāju t pirms iekavām.
t=0 t=\frac{5}{2}
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet t=0 un 4t-10=0.
4t^{2}-10t=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-\left(-10\right)±\sqrt{\left(-10\right)^{2}}}{2\times 4}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 4, b ar -10 un c ar 0.
t=\frac{-\left(-10\right)±10}{2\times 4}
Izvelciet kvadrātsakni no \left(-10\right)^{2}.
t=\frac{10±10}{2\times 4}
Skaitļa -10 pretstats ir 10.
t=\frac{10±10}{8}
Reiziniet 2 reiz 4.
t=\frac{20}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{10±10}{8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 10 pie 10.
t=\frac{5}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{20}{8} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 4.
t=\frac{0}{8}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{10±10}{8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 10 no 10.
t=0
Daliet 0 ar 8.
t=\frac{5}{2} t=0
Vienādojums tagad ir atrisināts.
4t^{2}-10t=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{4t^{2}-10t}{4}=\frac{0}{4}
Daliet abas puses ar 4.
t^{2}+\left(-\frac{10}{4}\right)t=\frac{0}{4}
Dalīšana ar 4 atsauc reizināšanu ar 4.
t^{2}-\frac{5}{2}t=\frac{0}{4}
Vienādot daļskaitli \frac{-10}{4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
t^{2}-\frac{5}{2}t=0
Daliet 0 ar 4.
t^{2}-\frac{5}{2}t+\left(-\frac{5}{4}\right)^{2}=\left(-\frac{5}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{5}{2} ar 2, lai iegūtu -\frac{5}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{5}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}-\frac{5}{2}t+\frac{25}{16}=\frac{25}{16}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{5}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(t-\frac{5}{4}\right)^{2}=\frac{25}{16}
Sadaliet reizinātājos t^{2}-\frac{5}{2}t+\frac{25}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t-\frac{5}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{25}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t-\frac{5}{4}=\frac{5}{4} t-\frac{5}{4}=-\frac{5}{4}
Vienkāršojiet.
t=\frac{5}{2} t=0
Pieskaitiet \frac{5}{4} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}