Atrast x
x=\frac{\sqrt{15}}{3}-1\approx 0,290994449
x=-\frac{\sqrt{15}}{3}-1\approx -2,290994449
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3x^{2}+6x-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\times 3\left(-2\right)}}{2\times 3}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 3, b ar 6 un c ar -2.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\times 3\left(-2\right)}}{2\times 3}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36-12\left(-2\right)}}{2\times 3}
Reiziniet -4 reiz 3.
x=\frac{-6±\sqrt{36+24}}{2\times 3}
Reiziniet -12 reiz -2.
x=\frac{-6±\sqrt{60}}{2\times 3}
Pieskaitiet 36 pie 24.
x=\frac{-6±2\sqrt{15}}{2\times 3}
Izvelciet kvadrātsakni no 60.
x=\frac{-6±2\sqrt{15}}{6}
Reiziniet 2 reiz 3.
x=\frac{2\sqrt{15}-6}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{15}}{6}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2\sqrt{15}.
x=\frac{\sqrt{15}}{3}-1
Daliet -6+2\sqrt{15} ar 6.
x=\frac{-2\sqrt{15}-6}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±2\sqrt{15}}{6}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{15} no -6.
x=-\frac{\sqrt{15}}{3}-1
Daliet -6-2\sqrt{15} ar 6.
x=\frac{\sqrt{15}}{3}-1 x=-\frac{\sqrt{15}}{3}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3x^{2}+6x-2=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
3x^{2}+6x-2-\left(-2\right)=-\left(-2\right)
Pieskaitiet 2 abās vienādojuma pusēs.
3x^{2}+6x=-\left(-2\right)
Atņemot -2 no sevis, paliek 0.
3x^{2}+6x=2
Atņemiet -2 no 0.
\frac{3x^{2}+6x}{3}=\frac{2}{3}
Daliet abas puses ar 3.
x^{2}+\frac{6}{3}x=\frac{2}{3}
Dalīšana ar 3 atsauc reizināšanu ar 3.
x^{2}+2x=\frac{2}{3}
Daliet 6 ar 3.
x^{2}+2x+1^{2}=\frac{2}{3}+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=\frac{2}{3}+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=\frac{5}{3}
Pieskaitiet \frac{2}{3} pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=\frac{5}{3}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{5}{3}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\frac{\sqrt{15}}{3} x+1=-\frac{\sqrt{15}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{15}}{3}-1 x=-\frac{\sqrt{15}}{3}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}