Atrast x
x=2\sqrt{7}-4\approx 1,291502622
x=-2\sqrt{7}-4\approx -9,291502622
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
3 - ( \frac { 1 } { 4 } x ^ { 2 } + x + 2 ) = x - 2
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3-\frac{1}{4}x^{2}-x-2=x-2
Lai atrastu \frac{1}{4}x^{2}+x+2 pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
1-\frac{1}{4}x^{2}-x=x-2
Atņemiet 2 no 3, lai iegūtu 1.
1-\frac{1}{4}x^{2}-x-x=-2
Atņemiet x no abām pusēm.
1-\frac{1}{4}x^{2}-2x=-2
Savelciet -x un -x, lai iegūtu -2x.
1-\frac{1}{4}x^{2}-2x+2=0
Pievienot 2 abās pusēs.
3-\frac{1}{4}x^{2}-2x=0
Saskaitiet 1 un 2, lai iegūtu 3.
-\frac{1}{4}x^{2}-2x+3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\left(-\frac{1}{4}\right)\times 3}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -\frac{1}{4}, b ar -2 un c ar 3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\left(-\frac{1}{4}\right)\times 3}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+3}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Reiziniet -4 reiz -\frac{1}{4}.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{7}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Pieskaitiet 4 pie 3.
x=\frac{2±\sqrt{7}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2±\sqrt{7}}{-\frac{1}{2}}
Reiziniet 2 reiz -\frac{1}{4}.
x=\frac{\sqrt{7}+2}{-\frac{1}{2}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±\sqrt{7}}{-\frac{1}{2}}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie \sqrt{7}.
x=-2\sqrt{7}-4
Daliet 2+\sqrt{7} ar -\frac{1}{2}, reizinot 2+\sqrt{7} ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x=\frac{2-\sqrt{7}}{-\frac{1}{2}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±\sqrt{7}}{-\frac{1}{2}}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{7} no 2.
x=2\sqrt{7}-4
Daliet 2-\sqrt{7} ar -\frac{1}{2}, reizinot 2-\sqrt{7} ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x=-2\sqrt{7}-4 x=2\sqrt{7}-4
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3-\frac{1}{4}x^{2}-x-2=x-2
Lai atrastu \frac{1}{4}x^{2}+x+2 pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
1-\frac{1}{4}x^{2}-x=x-2
Atņemiet 2 no 3, lai iegūtu 1.
1-\frac{1}{4}x^{2}-x-x=-2
Atņemiet x no abām pusēm.
1-\frac{1}{4}x^{2}-2x=-2
Savelciet -x un -x, lai iegūtu -2x.
-\frac{1}{4}x^{2}-2x=-2-1
Atņemiet 1 no abām pusēm.
-\frac{1}{4}x^{2}-2x=-3
Atņemiet 1 no -2, lai iegūtu -3.
\frac{-\frac{1}{4}x^{2}-2x}{-\frac{1}{4}}=-\frac{3}{-\frac{1}{4}}
Reiziniet abas puses ar -4.
x^{2}+\left(-\frac{2}{-\frac{1}{4}}\right)x=-\frac{3}{-\frac{1}{4}}
Dalīšana ar -\frac{1}{4} atsauc reizināšanu ar -\frac{1}{4}.
x^{2}+8x=-\frac{3}{-\frac{1}{4}}
Daliet -2 ar -\frac{1}{4}, reizinot -2 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{4} .
x^{2}+8x=12
Daliet -3 ar -\frac{1}{4}, reizinot -3 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{4} .
x^{2}+8x+4^{2}=12+4^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 8 ar 2, lai iegūtu 4. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 4 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+8x+16=12+16
Kāpiniet 4 kvadrātā.
x^{2}+8x+16=28
Pieskaitiet 12 pie 16.
\left(x+4\right)^{2}=28
Sadaliet reizinātājos x^{2}+8x+16. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+4\right)^{2}}=\sqrt{28}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+4=2\sqrt{7} x+4=-2\sqrt{7}
Vienkāršojiet.
x=2\sqrt{7}-4 x=-2\sqrt{7}-4
Atņemiet 4 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}