Atrast x (complex solution)
x=\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2}\approx -0,5+1,190238071i
x=-\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2}\approx -0,5-1,190238071i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3x^{2}+3x+5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-3±\sqrt{3^{2}-4\times 3\times 5}}{2\times 3}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 3, b ar 3 un c ar 5.
x=\frac{-3±\sqrt{9-4\times 3\times 5}}{2\times 3}
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x=\frac{-3±\sqrt{9-12\times 5}}{2\times 3}
Reiziniet -4 reiz 3.
x=\frac{-3±\sqrt{9-60}}{2\times 3}
Reiziniet -12 reiz 5.
x=\frac{-3±\sqrt{-51}}{2\times 3}
Pieskaitiet 9 pie -60.
x=\frac{-3±\sqrt{51}i}{2\times 3}
Izvelciet kvadrātsakni no -51.
x=\frac{-3±\sqrt{51}i}{6}
Reiziniet 2 reiz 3.
x=\frac{-3+\sqrt{51}i}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±\sqrt{51}i}{6}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -3 pie i\sqrt{51}.
x=\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2}
Daliet -3+i\sqrt{51} ar 6.
x=\frac{-\sqrt{51}i-3}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-3±\sqrt{51}i}{6}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i\sqrt{51} no -3.
x=-\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2}
Daliet -3-i\sqrt{51} ar 6.
x=\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3x^{2}+3x+5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
3x^{2}+3x+5-5=-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
3x^{2}+3x=-5
Atņemot 5 no sevis, paliek 0.
\frac{3x^{2}+3x}{3}=-\frac{5}{3}
Daliet abas puses ar 3.
x^{2}+\frac{3}{3}x=-\frac{5}{3}
Dalīšana ar 3 atsauc reizināšanu ar 3.
x^{2}+x=-\frac{5}{3}
Daliet 3 ar 3.
x^{2}+x+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=-\frac{5}{3}+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=-\frac{5}{3}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=-\frac{17}{12}
Pieskaitiet -\frac{5}{3} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}=-\frac{17}{12}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{17}{12}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{51}i}{6} x+\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{51}i}{6}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{51}i}{6}-\frac{1}{2}
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}