Atrast x
x=\frac{\sqrt{78}}{3}-3\approx -0,056079711
x=-\frac{\sqrt{78}}{3}-3\approx -5,943920289
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3x^{2}+18x+1=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-18±\sqrt{18^{2}-4\times 3}}{2\times 3}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 3, b ar 18 un c ar 1.
x=\frac{-18±\sqrt{324-4\times 3}}{2\times 3}
Kāpiniet 18 kvadrātā.
x=\frac{-18±\sqrt{324-12}}{2\times 3}
Reiziniet -4 reiz 3.
x=\frac{-18±\sqrt{312}}{2\times 3}
Pieskaitiet 324 pie -12.
x=\frac{-18±2\sqrt{78}}{2\times 3}
Izvelciet kvadrātsakni no 312.
x=\frac{-18±2\sqrt{78}}{6}
Reiziniet 2 reiz 3.
x=\frac{2\sqrt{78}-18}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-18±2\sqrt{78}}{6}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -18 pie 2\sqrt{78}.
x=\frac{\sqrt{78}}{3}-3
Daliet -18+2\sqrt{78} ar 6.
x=\frac{-2\sqrt{78}-18}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-18±2\sqrt{78}}{6}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{78} no -18.
x=-\frac{\sqrt{78}}{3}-3
Daliet -18-2\sqrt{78} ar 6.
x=\frac{\sqrt{78}}{3}-3 x=-\frac{\sqrt{78}}{3}-3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3x^{2}+18x+1=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
3x^{2}+18x+1-1=-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
3x^{2}+18x=-1
Atņemot 1 no sevis, paliek 0.
\frac{3x^{2}+18x}{3}=-\frac{1}{3}
Daliet abas puses ar 3.
x^{2}+\frac{18}{3}x=-\frac{1}{3}
Dalīšana ar 3 atsauc reizināšanu ar 3.
x^{2}+6x=-\frac{1}{3}
Daliet 18 ar 3.
x^{2}+6x+3^{2}=-\frac{1}{3}+3^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 6 ar 2, lai iegūtu 3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+6x+9=-\frac{1}{3}+9
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x^{2}+6x+9=\frac{26}{3}
Pieskaitiet -\frac{1}{3} pie 9.
\left(x+3\right)^{2}=\frac{26}{3}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+3\right)^{2}}=\sqrt{\frac{26}{3}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+3=\frac{\sqrt{78}}{3} x+3=-\frac{\sqrt{78}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{78}}{3}-3 x=-\frac{\sqrt{78}}{3}-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}