Atrast x (complex solution)
x=\frac{1+\sqrt{2}i}{3}\approx 0,333333333+0,471404521i
x=\frac{-\sqrt{2}i+1}{3}\approx 0,333333333-0,471404521i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3x^{2}+1-2x=0
Atņemiet 2x no abām pusēm.
3x^{2}-2x+1=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\times 3}}{2\times 3}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 3, b ar -2 un c ar 1.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\times 3}}{2\times 3}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-12}}{2\times 3}
Reiziniet -4 reiz 3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{-8}}{2\times 3}
Pieskaitiet 4 pie -12.
x=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{2}i}{2\times 3}
Izvelciet kvadrātsakni no -8.
x=\frac{2±2\sqrt{2}i}{2\times 3}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2±2\sqrt{2}i}{6}
Reiziniet 2 reiz 3.
x=\frac{2+2\sqrt{2}i}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{2}i}{6}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2i\sqrt{2}.
x=\frac{1+\sqrt{2}i}{3}
Daliet 2+2i\sqrt{2} ar 6.
x=\frac{-2\sqrt{2}i+2}{6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{2}i}{6}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2i\sqrt{2} no 2.
x=\frac{-\sqrt{2}i+1}{3}
Daliet 2-2i\sqrt{2} ar 6.
x=\frac{1+\sqrt{2}i}{3} x=\frac{-\sqrt{2}i+1}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3x^{2}+1-2x=0
Atņemiet 2x no abām pusēm.
3x^{2}-2x=-1
Atņemiet 1 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{3x^{2}-2x}{3}=-\frac{1}{3}
Daliet abas puses ar 3.
x^{2}-\frac{2}{3}x=-\frac{1}{3}
Dalīšana ar 3 atsauc reizināšanu ar 3.
x^{2}-\frac{2}{3}x+\left(-\frac{1}{3}\right)^{2}=-\frac{1}{3}+\left(-\frac{1}{3}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{2}{3} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{3}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{3} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{2}{3}x+\frac{1}{9}=-\frac{1}{3}+\frac{1}{9}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{3}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{2}{3}x+\frac{1}{9}=-\frac{2}{9}
Pieskaitiet -\frac{1}{3} pie \frac{1}{9}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{3}\right)^{2}=-\frac{2}{9}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{2}{3}x+\frac{1}{9}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{3}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{2}{9}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{3}=\frac{\sqrt{2}i}{3} x-\frac{1}{3}=-\frac{\sqrt{2}i}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{1+\sqrt{2}i}{3} x=\frac{-\sqrt{2}i+1}{3}
Pieskaitiet \frac{1}{3} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}