Atrast x
x=\frac{\sqrt{661}+19}{50}\approx 0,894198405
x=\frac{19-\sqrt{661}}{50}\approx -0,134198405
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
25x^{2}-19x-3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-19\right)±\sqrt{\left(-19\right)^{2}-4\times 25\left(-3\right)}}{2\times 25}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 25, b ar -19 un c ar -3.
x=\frac{-\left(-19\right)±\sqrt{361-4\times 25\left(-3\right)}}{2\times 25}
Kāpiniet -19 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-19\right)±\sqrt{361-100\left(-3\right)}}{2\times 25}
Reiziniet -4 reiz 25.
x=\frac{-\left(-19\right)±\sqrt{361+300}}{2\times 25}
Reiziniet -100 reiz -3.
x=\frac{-\left(-19\right)±\sqrt{661}}{2\times 25}
Pieskaitiet 361 pie 300.
x=\frac{19±\sqrt{661}}{2\times 25}
Skaitļa -19 pretstats ir 19.
x=\frac{19±\sqrt{661}}{50}
Reiziniet 2 reiz 25.
x=\frac{\sqrt{661}+19}{50}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{19±\sqrt{661}}{50}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 19 pie \sqrt{661}.
x=\frac{19-\sqrt{661}}{50}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{19±\sqrt{661}}{50}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{661} no 19.
x=\frac{\sqrt{661}+19}{50} x=\frac{19-\sqrt{661}}{50}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
25x^{2}-19x-3=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
25x^{2}-19x-3-\left(-3\right)=-\left(-3\right)
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
25x^{2}-19x=-\left(-3\right)
Atņemot -3 no sevis, paliek 0.
25x^{2}-19x=3
Atņemiet -3 no 0.
\frac{25x^{2}-19x}{25}=\frac{3}{25}
Daliet abas puses ar 25.
x^{2}-\frac{19}{25}x=\frac{3}{25}
Dalīšana ar 25 atsauc reizināšanu ar 25.
x^{2}-\frac{19}{25}x+\left(-\frac{19}{50}\right)^{2}=\frac{3}{25}+\left(-\frac{19}{50}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{19}{25} ar 2, lai iegūtu -\frac{19}{50}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{19}{50} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{19}{25}x+\frac{361}{2500}=\frac{3}{25}+\frac{361}{2500}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{19}{50}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{19}{25}x+\frac{361}{2500}=\frac{661}{2500}
Pieskaitiet \frac{3}{25} pie \frac{361}{2500}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{19}{50}\right)^{2}=\frac{661}{2500}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{19}{25}x+\frac{361}{2500}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{19}{50}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{661}{2500}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{19}{50}=\frac{\sqrt{661}}{50} x-\frac{19}{50}=-\frac{\sqrt{661}}{50}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{661}+19}{50} x=\frac{19-\sqrt{661}}{50}
Pieskaitiet \frac{19}{50} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}