Atrast x
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}\approx 0,942516934
x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}\approx -0,656802649
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
21x^{2}-6x=13
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
21x^{2}-6x-13=13-13
Atņemiet 13 no vienādojuma abām pusēm.
21x^{2}-6x-13=0
Atņemot 13 no sevis, paliek 0.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{\left(-6\right)^{2}-4\times 21\left(-13\right)}}{2\times 21}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 21, b ar -6 un c ar -13.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36-4\times 21\left(-13\right)}}{2\times 21}
Kāpiniet -6 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36-84\left(-13\right)}}{2\times 21}
Reiziniet -4 reiz 21.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36+1092}}{2\times 21}
Reiziniet -84 reiz -13.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{1128}}{2\times 21}
Pieskaitiet 36 pie 1092.
x=\frac{-\left(-6\right)±2\sqrt{282}}{2\times 21}
Izvelciet kvadrātsakni no 1128.
x=\frac{6±2\sqrt{282}}{2\times 21}
Skaitļa -6 pretstats ir 6.
x=\frac{6±2\sqrt{282}}{42}
Reiziniet 2 reiz 21.
x=\frac{2\sqrt{282}+6}{42}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{6±2\sqrt{282}}{42}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 6 pie 2\sqrt{282}.
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Daliet 6+2\sqrt{282} ar 42.
x=\frac{6-2\sqrt{282}}{42}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{6±2\sqrt{282}}{42}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{282} no 6.
x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Daliet 6-2\sqrt{282} ar 42.
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7} x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
21x^{2}-6x=13
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{21x^{2}-6x}{21}=\frac{13}{21}
Daliet abas puses ar 21.
x^{2}+\left(-\frac{6}{21}\right)x=\frac{13}{21}
Dalīšana ar 21 atsauc reizināšanu ar 21.
x^{2}-\frac{2}{7}x=\frac{13}{21}
Vienādot daļskaitli \frac{-6}{21} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 3.
x^{2}-\frac{2}{7}x+\left(-\frac{1}{7}\right)^{2}=\frac{13}{21}+\left(-\frac{1}{7}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{2}{7} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{7}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{7} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}=\frac{13}{21}+\frac{1}{49}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{7}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}=\frac{94}{147}
Pieskaitiet \frac{13}{21} pie \frac{1}{49}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{7}\right)^{2}=\frac{94}{147}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{7}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{94}{147}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{7}=\frac{\sqrt{282}}{21} x-\frac{1}{7}=-\frac{\sqrt{282}}{21}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7} x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Pieskaitiet \frac{1}{7} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}