Pāriet uz galveno saturu
Atrast x
Tick mark Image
Graph

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

21x^{2}-6x=13
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
21x^{2}-6x-13=13-13
Atņemiet 13 no vienādojuma abām pusēm.
21x^{2}-6x-13=0
Atņemot 13 no sevis, paliek 0.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{\left(-6\right)^{2}-4\times 21\left(-13\right)}}{2\times 21}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 21, b ar -6 un c ar -13.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36-4\times 21\left(-13\right)}}{2\times 21}
Kāpiniet -6 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36-84\left(-13\right)}}{2\times 21}
Reiziniet -4 reiz 21.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36+1092}}{2\times 21}
Reiziniet -84 reiz -13.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{1128}}{2\times 21}
Pieskaitiet 36 pie 1092.
x=\frac{-\left(-6\right)±2\sqrt{282}}{2\times 21}
Izvelciet kvadrātsakni no 1128.
x=\frac{6±2\sqrt{282}}{2\times 21}
Skaitļa -6 pretstats ir 6.
x=\frac{6±2\sqrt{282}}{42}
Reiziniet 2 reiz 21.
x=\frac{2\sqrt{282}+6}{42}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{6±2\sqrt{282}}{42}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 6 pie 2\sqrt{282}.
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Daliet 6+2\sqrt{282} ar 42.
x=\frac{6-2\sqrt{282}}{42}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{6±2\sqrt{282}}{42}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{282} no 6.
x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Daliet 6-2\sqrt{282} ar 42.
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7} x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
21x^{2}-6x=13
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{21x^{2}-6x}{21}=\frac{13}{21}
Daliet abas puses ar 21.
x^{2}+\left(-\frac{6}{21}\right)x=\frac{13}{21}
Dalīšana ar 21 atsauc reizināšanu ar 21.
x^{2}-\frac{2}{7}x=\frac{13}{21}
Vienādot daļskaitli \frac{-6}{21} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 3.
x^{2}-\frac{2}{7}x+\left(-\frac{1}{7}\right)^{2}=\frac{13}{21}+\left(-\frac{1}{7}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{2}{7} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{7}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{7} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}=\frac{13}{21}+\frac{1}{49}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{7}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}=\frac{94}{147}
Pieskaitiet \frac{13}{21} pie \frac{1}{49}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{7}\right)^{2}=\frac{94}{147}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{2}{7}x+\frac{1}{49}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{7}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{94}{147}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{7}=\frac{\sqrt{282}}{21} x-\frac{1}{7}=-\frac{\sqrt{282}}{21}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7} x=-\frac{\sqrt{282}}{21}+\frac{1}{7}
Pieskaitiet \frac{1}{7} abās vienādojuma pusēs.