Atrast b
b=2\sqrt{21}+10\approx 19,16515139
b=10-2\sqrt{21}\approx 0,83484861
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-b^{2}+20b=16
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
-b^{2}+20b-16=16-16
Atņemiet 16 no vienādojuma abām pusēm.
-b^{2}+20b-16=0
Atņemot 16 no sevis, paliek 0.
b=\frac{-20±\sqrt{20^{2}-4\left(-1\right)\left(-16\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 20 un c ar -16.
b=\frac{-20±\sqrt{400-4\left(-1\right)\left(-16\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 20 kvadrātā.
b=\frac{-20±\sqrt{400+4\left(-16\right)}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
b=\frac{-20±\sqrt{400-64}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz -16.
b=\frac{-20±\sqrt{336}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 400 pie -64.
b=\frac{-20±4\sqrt{21}}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 336.
b=\frac{-20±4\sqrt{21}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
b=\frac{4\sqrt{21}-20}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-20±4\sqrt{21}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -20 pie 4\sqrt{21}.
b=10-2\sqrt{21}
Daliet -20+4\sqrt{21} ar -2.
b=\frac{-4\sqrt{21}-20}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-20±4\sqrt{21}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{21} no -20.
b=2\sqrt{21}+10
Daliet -20-4\sqrt{21} ar -2.
b=10-2\sqrt{21} b=2\sqrt{21}+10
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-b^{2}+20b=16
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-b^{2}+20b}{-1}=\frac{16}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
b^{2}+\frac{20}{-1}b=\frac{16}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
b^{2}-20b=\frac{16}{-1}
Daliet 20 ar -1.
b^{2}-20b=-16
Daliet 16 ar -1.
b^{2}-20b+\left(-10\right)^{2}=-16+\left(-10\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -20 ar 2, lai iegūtu -10. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -10 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
b^{2}-20b+100=-16+100
Kāpiniet -10 kvadrātā.
b^{2}-20b+100=84
Pieskaitiet -16 pie 100.
\left(b-10\right)^{2}=84
Sadaliet reizinātājos b^{2}-20b+100. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(b-10\right)^{2}}=\sqrt{84}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
b-10=2\sqrt{21} b-10=-2\sqrt{21}
Vienkāršojiet.
b=2\sqrt{21}+10 b=10-2\sqrt{21}
Pieskaitiet 10 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}