Atrast a
a=\frac{7+\sqrt{111}i}{20}\approx 0,35+0,526782688i
a=\frac{-\sqrt{111}i+7}{20}\approx 0,35-0,526782688i
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
20a^{2}-14a+8=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
a=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{\left(-14\right)^{2}-4\times 20\times 8}}{2\times 20}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 20, b ar -14 un c ar 8.
a=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{196-4\times 20\times 8}}{2\times 20}
Kāpiniet -14 kvadrātā.
a=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{196-80\times 8}}{2\times 20}
Reiziniet -4 reiz 20.
a=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{196-640}}{2\times 20}
Reiziniet -80 reiz 8.
a=\frac{-\left(-14\right)±\sqrt{-444}}{2\times 20}
Pieskaitiet 196 pie -640.
a=\frac{-\left(-14\right)±2\sqrt{111}i}{2\times 20}
Izvelciet kvadrātsakni no -444.
a=\frac{14±2\sqrt{111}i}{2\times 20}
Skaitļa -14 pretstats ir 14.
a=\frac{14±2\sqrt{111}i}{40}
Reiziniet 2 reiz 20.
a=\frac{14+2\sqrt{111}i}{40}
Tagad atrisiniet vienādojumu a=\frac{14±2\sqrt{111}i}{40}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 14 pie 2i\sqrt{111}.
a=\frac{7+\sqrt{111}i}{20}
Daliet 14+2i\sqrt{111} ar 40.
a=\frac{-2\sqrt{111}i+14}{40}
Tagad atrisiniet vienādojumu a=\frac{14±2\sqrt{111}i}{40}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2i\sqrt{111} no 14.
a=\frac{-\sqrt{111}i+7}{20}
Daliet 14-2i\sqrt{111} ar 40.
a=\frac{7+\sqrt{111}i}{20} a=\frac{-\sqrt{111}i+7}{20}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
20a^{2}-14a+8=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
20a^{2}-14a+8-8=-8
Atņemiet 8 no vienādojuma abām pusēm.
20a^{2}-14a=-8
Atņemot 8 no sevis, paliek 0.
\frac{20a^{2}-14a}{20}=-\frac{8}{20}
Daliet abas puses ar 20.
a^{2}+\left(-\frac{14}{20}\right)a=-\frac{8}{20}
Dalīšana ar 20 atsauc reizināšanu ar 20.
a^{2}-\frac{7}{10}a=-\frac{8}{20}
Vienādot daļskaitli \frac{-14}{20} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
a^{2}-\frac{7}{10}a=-\frac{2}{5}
Vienādot daļskaitli \frac{-8}{20} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 4.
a^{2}-\frac{7}{10}a+\left(-\frac{7}{20}\right)^{2}=-\frac{2}{5}+\left(-\frac{7}{20}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{7}{10} ar 2, lai iegūtu -\frac{7}{20}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{7}{20} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
a^{2}-\frac{7}{10}a+\frac{49}{400}=-\frac{2}{5}+\frac{49}{400}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{7}{20}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
a^{2}-\frac{7}{10}a+\frac{49}{400}=-\frac{111}{400}
Pieskaitiet -\frac{2}{5} pie \frac{49}{400}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(a-\frac{7}{20}\right)^{2}=-\frac{111}{400}
Sadaliet reizinātājos a^{2}-\frac{7}{10}a+\frac{49}{400}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(a-\frac{7}{20}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{111}{400}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
a-\frac{7}{20}=\frac{\sqrt{111}i}{20} a-\frac{7}{20}=-\frac{\sqrt{111}i}{20}
Vienkāršojiet.
a=\frac{7+\sqrt{111}i}{20} a=\frac{-\sqrt{111}i+7}{20}
Pieskaitiet \frac{7}{20} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}