Atrast z
z=\frac{1}{2}+\frac{3}{2}i=0,5+1,5i
z=\frac{1}{2}-\frac{3}{2}i=0,5-1,5i
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2z^{2}-2z+5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
z=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\times 2\times 5}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -2 un c ar 5.
z=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\times 2\times 5}}{2\times 2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
z=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-8\times 5}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
z=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-40}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz 5.
z=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{-36}}{2\times 2}
Pieskaitiet 4 pie -40.
z=\frac{-\left(-2\right)±6i}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no -36.
z=\frac{2±6i}{2\times 2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
z=\frac{2±6i}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
z=\frac{2+6i}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu z=\frac{2±6i}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 6i.
z=\frac{1}{2}+\frac{3}{2}i
Daliet 2+6i ar 4.
z=\frac{2-6i}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu z=\frac{2±6i}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 6i no 2.
z=\frac{1}{2}-\frac{3}{2}i
Daliet 2-6i ar 4.
z=\frac{1}{2}+\frac{3}{2}i z=\frac{1}{2}-\frac{3}{2}i
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2z^{2}-2z+5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2z^{2}-2z+5-5=-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
2z^{2}-2z=-5
Atņemot 5 no sevis, paliek 0.
\frac{2z^{2}-2z}{2}=-\frac{5}{2}
Daliet abas puses ar 2.
z^{2}+\left(-\frac{2}{2}\right)z=-\frac{5}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
z^{2}-z=-\frac{5}{2}
Daliet -2 ar 2.
z^{2}-z+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=-\frac{5}{2}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
z^{2}-z+\frac{1}{4}=-\frac{5}{2}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
z^{2}-z+\frac{1}{4}=-\frac{9}{4}
Pieskaitiet -\frac{5}{2} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(z-\frac{1}{2}\right)^{2}=-\frac{9}{4}
Sadaliet reizinātājos z^{2}-z+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(z-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{9}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
z-\frac{1}{2}=\frac{3}{2}i z-\frac{1}{2}=-\frac{3}{2}i
Vienkāršojiet.
z=\frac{1}{2}+\frac{3}{2}i z=\frac{1}{2}-\frac{3}{2}i
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}