Atrast x
x=-3
x=\frac{1}{2}=0,5
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x\left(x+4\right)-9=3x-6
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -4, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x+4.
2x^{2}+8x-9=3x-6
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x ar x+4.
2x^{2}+8x-9-3x=-6
Atņemiet 3x no abām pusēm.
2x^{2}+5x-9=-6
Savelciet 8x un -3x, lai iegūtu 5x.
2x^{2}+5x-9+6=0
Pievienot 6 abās pusēs.
2x^{2}+5x-3=0
Saskaitiet -9 un 6, lai iegūtu -3.
x=\frac{-5±\sqrt{5^{2}-4\times 2\left(-3\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 5 un c ar -3.
x=\frac{-5±\sqrt{25-4\times 2\left(-3\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x=\frac{-5±\sqrt{25-8\left(-3\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-5±\sqrt{25+24}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -3.
x=\frac{-5±\sqrt{49}}{2\times 2}
Pieskaitiet 25 pie 24.
x=\frac{-5±7}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 49.
x=\frac{-5±7}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{2}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-5±7}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -5 pie 7.
x=\frac{1}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{2}{4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x=-\frac{12}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-5±7}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 7 no -5.
x=-3
Daliet -12 ar 4.
x=\frac{1}{2} x=-3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x\left(x+4\right)-9=3x-6
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -4, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x+4.
2x^{2}+8x-9=3x-6
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x ar x+4.
2x^{2}+8x-9-3x=-6
Atņemiet 3x no abām pusēm.
2x^{2}+5x-9=-6
Savelciet 8x un -3x, lai iegūtu 5x.
2x^{2}+5x=-6+9
Pievienot 9 abās pusēs.
2x^{2}+5x=3
Saskaitiet -6 un 9, lai iegūtu 3.
\frac{2x^{2}+5x}{2}=\frac{3}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\frac{5}{2}x=\frac{3}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}+\frac{5}{2}x+\left(\frac{5}{4}\right)^{2}=\frac{3}{2}+\left(\frac{5}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{5}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{5}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{5}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{5}{2}x+\frac{25}{16}=\frac{3}{2}+\frac{25}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{5}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{5}{2}x+\frac{25}{16}=\frac{49}{16}
Pieskaitiet \frac{3}{2} pie \frac{25}{16}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{5}{4}\right)^{2}=\frac{49}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{5}{2}x+\frac{25}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{5}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{49}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{5}{4}=\frac{7}{4} x+\frac{5}{4}=-\frac{7}{4}
Vienkāršojiet.
x=\frac{1}{2} x=-3
Atņemiet \frac{5}{4} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}