Atrast x (complex solution)
x=1+\sqrt{5}i\approx 1+2,236067977i
x=-\sqrt{5}i+1\approx 1-2,236067977i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x^{2}-4x+12=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{\left(-4\right)^{2}-4\times 2\times 12}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -4 un c ar 12.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-4\times 2\times 12}}{2\times 2}
Kāpiniet -4 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-8\times 12}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-96}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz 12.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{-80}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie -96.
x=\frac{-\left(-4\right)±4\sqrt{5}i}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no -80.
x=\frac{4±4\sqrt{5}i}{2\times 2}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
x=\frac{4±4\sqrt{5}i}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{4+4\sqrt{5}i}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±4\sqrt{5}i}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 4 pie 4i\sqrt{5}.
x=1+\sqrt{5}i
Daliet 4+4i\sqrt{5} ar 4.
x=\frac{-4\sqrt{5}i+4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±4\sqrt{5}i}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4i\sqrt{5} no 4.
x=-\sqrt{5}i+1
Daliet 4-4i\sqrt{5} ar 4.
x=1+\sqrt{5}i x=-\sqrt{5}i+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}-4x+12=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2x^{2}-4x+12-12=-12
Atņemiet 12 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}-4x=-12
Atņemot 12 no sevis, paliek 0.
\frac{2x^{2}-4x}{2}=-\frac{12}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\left(-\frac{4}{2}\right)x=-\frac{12}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}-2x=-\frac{12}{2}
Daliet -4 ar 2.
x^{2}-2x=-6
Daliet -12 ar 2.
x^{2}-2x+1=-6+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=-5
Pieskaitiet -6 pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=-5
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{-5}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\sqrt{5}i x-1=-\sqrt{5}i
Vienkāršojiet.
x=1+\sqrt{5}i x=-\sqrt{5}i+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}