Atrast t
t=\sqrt{6}+1\approx 3,449489743
t=1-\sqrt{6}\approx -1,449489743
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2t-\left(-5\right)=t^{2}
Atņemiet -5 no abām pusēm.
2t+5=t^{2}
Skaitļa -5 pretstats ir 5.
2t+5-t^{2}=0
Atņemiet t^{2} no abām pusēm.
-t^{2}+2t+5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-1\right)\times 5}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 2 un c ar 5.
t=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-1\right)\times 5}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
t=\frac{-2±\sqrt{4+4\times 5}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
t=\frac{-2±\sqrt{4+20}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz 5.
t=\frac{-2±\sqrt{24}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 4 pie 20.
t=\frac{-2±2\sqrt{6}}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 24.
t=\frac{-2±2\sqrt{6}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
t=\frac{2\sqrt{6}-2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-2±2\sqrt{6}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{6}.
t=1-\sqrt{6}
Daliet -2+2\sqrt{6} ar -2.
t=\frac{-2\sqrt{6}-2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-2±2\sqrt{6}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{6} no -2.
t=\sqrt{6}+1
Daliet -2-2\sqrt{6} ar -2.
t=1-\sqrt{6} t=\sqrt{6}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2t-t^{2}=-5
Atņemiet t^{2} no abām pusēm.
-t^{2}+2t=-5
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-t^{2}+2t}{-1}=-\frac{5}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
t^{2}+\frac{2}{-1}t=-\frac{5}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
t^{2}-2t=-\frac{5}{-1}
Daliet 2 ar -1.
t^{2}-2t=5
Daliet -5 ar -1.
t^{2}-2t+1=5+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}-2t+1=6
Pieskaitiet 5 pie 1.
\left(t-1\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos t^{2}-2t+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t-1\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t-1=\sqrt{6} t-1=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
t=\sqrt{6}+1 t=1-\sqrt{6}
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}