Atrast p
p=\frac{\sqrt{14}}{2}-1\approx 0,870828693
p=-\frac{\sqrt{14}}{2}-1\approx -2,870828693
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2p^{2}+4p-5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
p=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\times 2\left(-5\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 4 un c ar -5.
p=\frac{-4±\sqrt{16-4\times 2\left(-5\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
p=\frac{-4±\sqrt{16-8\left(-5\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
p=\frac{-4±\sqrt{16+40}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -5.
p=\frac{-4±\sqrt{56}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie 40.
p=\frac{-4±2\sqrt{14}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 56.
p=\frac{-4±2\sqrt{14}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
p=\frac{2\sqrt{14}-4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu p=\frac{-4±2\sqrt{14}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 2\sqrt{14}.
p=\frac{\sqrt{14}}{2}-1
Daliet -4+2\sqrt{14} ar 4.
p=\frac{-2\sqrt{14}-4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu p=\frac{-4±2\sqrt{14}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{14} no -4.
p=-\frac{\sqrt{14}}{2}-1
Daliet -4-2\sqrt{14} ar 4.
p=\frac{\sqrt{14}}{2}-1 p=-\frac{\sqrt{14}}{2}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2p^{2}+4p-5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2p^{2}+4p-5-\left(-5\right)=-\left(-5\right)
Pieskaitiet 5 abās vienādojuma pusēs.
2p^{2}+4p=-\left(-5\right)
Atņemot -5 no sevis, paliek 0.
2p^{2}+4p=5
Atņemiet -5 no 0.
\frac{2p^{2}+4p}{2}=\frac{5}{2}
Daliet abas puses ar 2.
p^{2}+\frac{4}{2}p=\frac{5}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
p^{2}+2p=\frac{5}{2}
Daliet 4 ar 2.
p^{2}+2p+1^{2}=\frac{5}{2}+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
p^{2}+2p+1=\frac{5}{2}+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
p^{2}+2p+1=\frac{7}{2}
Pieskaitiet \frac{5}{2} pie 1.
\left(p+1\right)^{2}=\frac{7}{2}
Sadaliet reizinātājos p^{2}+2p+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(p+1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{7}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
p+1=\frac{\sqrt{14}}{2} p+1=-\frac{\sqrt{14}}{2}
Vienkāršojiet.
p=\frac{\sqrt{14}}{2}-1 p=-\frac{\sqrt{14}}{2}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}