Atrast b
b=\frac{\sqrt{15}-3}{2}\approx 0,436491673
b=\frac{-\sqrt{15}-3}{2}\approx -3,436491673
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2b^{2}+6b-1=2
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
2b^{2}+6b-1-2=2-2
Atņemiet 2 no vienādojuma abām pusēm.
2b^{2}+6b-1-2=0
Atņemot 2 no sevis, paliek 0.
2b^{2}+6b-3=0
Atņemiet 2 no -1.
b=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\times 2\left(-3\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 6 un c ar -3.
b=\frac{-6±\sqrt{36-4\times 2\left(-3\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
b=\frac{-6±\sqrt{36-8\left(-3\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
b=\frac{-6±\sqrt{36+24}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -3.
b=\frac{-6±\sqrt{60}}{2\times 2}
Pieskaitiet 36 pie 24.
b=\frac{-6±2\sqrt{15}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 60.
b=\frac{-6±2\sqrt{15}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
b=\frac{2\sqrt{15}-6}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-6±2\sqrt{15}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2\sqrt{15}.
b=\frac{\sqrt{15}-3}{2}
Daliet -6+2\sqrt{15} ar 4.
b=\frac{-2\sqrt{15}-6}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu b=\frac{-6±2\sqrt{15}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{15} no -6.
b=\frac{-\sqrt{15}-3}{2}
Daliet -6-2\sqrt{15} ar 4.
b=\frac{\sqrt{15}-3}{2} b=\frac{-\sqrt{15}-3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2b^{2}+6b-1=2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2b^{2}+6b-1-\left(-1\right)=2-\left(-1\right)
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
2b^{2}+6b=2-\left(-1\right)
Atņemot -1 no sevis, paliek 0.
2b^{2}+6b=3
Atņemiet -1 no 2.
\frac{2b^{2}+6b}{2}=\frac{3}{2}
Daliet abas puses ar 2.
b^{2}+\frac{6}{2}b=\frac{3}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
b^{2}+3b=\frac{3}{2}
Daliet 6 ar 2.
b^{2}+3b+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{3}{2}+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 3 ar 2, lai iegūtu \frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
b^{2}+3b+\frac{9}{4}=\frac{3}{2}+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
b^{2}+3b+\frac{9}{4}=\frac{15}{4}
Pieskaitiet \frac{3}{2} pie \frac{9}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(b+\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{15}{4}
Sadaliet reizinātājos b^{2}+3b+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(b+\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{15}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
b+\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{15}}{2} b+\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{15}}{2}
Vienkāršojiet.
b=\frac{\sqrt{15}-3}{2} b=\frac{-\sqrt{15}-3}{2}
Atņemiet \frac{3}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}