Atrast a
a = \frac{\sqrt{57} + 21}{4} \approx 7,137458609
a = \frac{21 - \sqrt{57}}{4} \approx 3,362541391
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2a^{2}-21a+48=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
a=\frac{-\left(-21\right)±\sqrt{\left(-21\right)^{2}-4\times 2\times 48}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -21 un c ar 48.
a=\frac{-\left(-21\right)±\sqrt{441-4\times 2\times 48}}{2\times 2}
Kāpiniet -21 kvadrātā.
a=\frac{-\left(-21\right)±\sqrt{441-8\times 48}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
a=\frac{-\left(-21\right)±\sqrt{441-384}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz 48.
a=\frac{-\left(-21\right)±\sqrt{57}}{2\times 2}
Pieskaitiet 441 pie -384.
a=\frac{21±\sqrt{57}}{2\times 2}
Skaitļa -21 pretstats ir 21.
a=\frac{21±\sqrt{57}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
a=\frac{\sqrt{57}+21}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu a=\frac{21±\sqrt{57}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 21 pie \sqrt{57}.
a=\frac{21-\sqrt{57}}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu a=\frac{21±\sqrt{57}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{57} no 21.
a=\frac{\sqrt{57}+21}{4} a=\frac{21-\sqrt{57}}{4}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2a^{2}-21a+48=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2a^{2}-21a+48-48=-48
Atņemiet 48 no vienādojuma abām pusēm.
2a^{2}-21a=-48
Atņemot 48 no sevis, paliek 0.
\frac{2a^{2}-21a}{2}=-\frac{48}{2}
Daliet abas puses ar 2.
a^{2}-\frac{21}{2}a=-\frac{48}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
a^{2}-\frac{21}{2}a=-24
Daliet -48 ar 2.
a^{2}-\frac{21}{2}a+\left(-\frac{21}{4}\right)^{2}=-24+\left(-\frac{21}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{21}{2} ar 2, lai iegūtu -\frac{21}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{21}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
a^{2}-\frac{21}{2}a+\frac{441}{16}=-24+\frac{441}{16}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{21}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
a^{2}-\frac{21}{2}a+\frac{441}{16}=\frac{57}{16}
Pieskaitiet -24 pie \frac{441}{16}.
\left(a-\frac{21}{4}\right)^{2}=\frac{57}{16}
Sadaliet reizinātājos a^{2}-\frac{21}{2}a+\frac{441}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(a-\frac{21}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{57}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
a-\frac{21}{4}=\frac{\sqrt{57}}{4} a-\frac{21}{4}=-\frac{\sqrt{57}}{4}
Vienkāršojiet.
a=\frac{\sqrt{57}+21}{4} a=\frac{21-\sqrt{57}}{4}
Pieskaitiet \frac{21}{4} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}