Atrast n
n = \frac{3}{2} = 1\frac{1}{2} = 1,5
n=0
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2n^{2}+2n=5n
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar n^{2}+n.
2n^{2}+2n-5n=0
Atņemiet 5n no abām pusēm.
2n^{2}-3n=0
Savelciet 2n un -5n, lai iegūtu -3n.
n\left(2n-3\right)=0
Iznesiet reizinātāju n pirms iekavām.
n=0 n=\frac{3}{2}
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet n=0 un 2n-3=0.
2n^{2}+2n=5n
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar n^{2}+n.
2n^{2}+2n-5n=0
Atņemiet 5n no abām pusēm.
2n^{2}-3n=0
Savelciet 2n un -5n, lai iegūtu -3n.
n=\frac{-\left(-3\right)±\sqrt{\left(-3\right)^{2}}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -3 un c ar 0.
n=\frac{-\left(-3\right)±3}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no \left(-3\right)^{2}.
n=\frac{3±3}{2\times 2}
Skaitļa -3 pretstats ir 3.
n=\frac{3±3}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
n=\frac{6}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{3±3}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 3 pie 3.
n=\frac{3}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{6}{4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
n=\frac{0}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{3±3}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 3 no 3.
n=0
Daliet 0 ar 4.
n=\frac{3}{2} n=0
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2n^{2}+2n=5n
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar n^{2}+n.
2n^{2}+2n-5n=0
Atņemiet 5n no abām pusēm.
2n^{2}-3n=0
Savelciet 2n un -5n, lai iegūtu -3n.
\frac{2n^{2}-3n}{2}=\frac{0}{2}
Daliet abas puses ar 2.
n^{2}-\frac{3}{2}n=\frac{0}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
n^{2}-\frac{3}{2}n=0
Daliet 0 ar 2.
n^{2}-\frac{3}{2}n+\left(-\frac{3}{4}\right)^{2}=\left(-\frac{3}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{3}{2} ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
n^{2}-\frac{3}{2}n+\frac{9}{16}=\frac{9}{16}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(n-\frac{3}{4}\right)^{2}=\frac{9}{16}
Sadaliet reizinātājos n^{2}-\frac{3}{2}n+\frac{9}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(n-\frac{3}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{9}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
n-\frac{3}{4}=\frac{3}{4} n-\frac{3}{4}=-\frac{3}{4}
Vienkāršojiet.
n=\frac{3}{2} n=0
Pieskaitiet \frac{3}{4} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}