Atrast x
x=\frac{\sqrt{46}}{2}+1\approx 4,391164992
x=-\frac{\sqrt{46}}{2}+1\approx -2,391164992
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x^{2}-4x=21
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
2x^{2}-4x-21=21-21
Atņemiet 21 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}-4x-21=0
Atņemot 21 no sevis, paliek 0.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{\left(-4\right)^{2}-4\times 2\left(-21\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -4 un c ar -21.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-4\times 2\left(-21\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet -4 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-8\left(-21\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16+168}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -21.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{184}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie 168.
x=\frac{-\left(-4\right)±2\sqrt{46}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 184.
x=\frac{4±2\sqrt{46}}{2\times 2}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
x=\frac{4±2\sqrt{46}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{2\sqrt{46}+4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±2\sqrt{46}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 4 pie 2\sqrt{46}.
x=\frac{\sqrt{46}}{2}+1
Daliet 4+2\sqrt{46} ar 4.
x=\frac{4-2\sqrt{46}}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±2\sqrt{46}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{46} no 4.
x=-\frac{\sqrt{46}}{2}+1
Daliet 4-2\sqrt{46} ar 4.
x=\frac{\sqrt{46}}{2}+1 x=-\frac{\sqrt{46}}{2}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}-4x=21
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{2x^{2}-4x}{2}=\frac{21}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\left(-\frac{4}{2}\right)x=\frac{21}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}-2x=\frac{21}{2}
Daliet -4 ar 2.
x^{2}-2x+1=\frac{21}{2}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=\frac{23}{2}
Pieskaitiet \frac{21}{2} pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=\frac{23}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{23}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\frac{\sqrt{46}}{2} x-1=-\frac{\sqrt{46}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{46}}{2}+1 x=-\frac{\sqrt{46}}{2}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}