Atrast x
x = \frac{\sqrt{161} - 5}{4} \approx 1,922144385
x=\frac{-\sqrt{161}-5}{4}\approx -4,422144385
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x^{2}+5x+3=20
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
2x^{2}+5x+3-20=20-20
Atņemiet 20 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}+5x+3-20=0
Atņemot 20 no sevis, paliek 0.
2x^{2}+5x-17=0
Atņemiet 20 no 3.
x=\frac{-5±\sqrt{5^{2}-4\times 2\left(-17\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 5 un c ar -17.
x=\frac{-5±\sqrt{25-4\times 2\left(-17\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x=\frac{-5±\sqrt{25-8\left(-17\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-5±\sqrt{25+136}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -17.
x=\frac{-5±\sqrt{161}}{2\times 2}
Pieskaitiet 25 pie 136.
x=\frac{-5±\sqrt{161}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{\sqrt{161}-5}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-5±\sqrt{161}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -5 pie \sqrt{161}.
x=\frac{-\sqrt{161}-5}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-5±\sqrt{161}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{161} no -5.
x=\frac{\sqrt{161}-5}{4} x=\frac{-\sqrt{161}-5}{4}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}+5x+3=20
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2x^{2}+5x+3-3=20-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}+5x=20-3
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
2x^{2}+5x=17
Atņemiet 3 no 20.
\frac{2x^{2}+5x}{2}=\frac{17}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\frac{5}{2}x=\frac{17}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}+\frac{5}{2}x+\left(\frac{5}{4}\right)^{2}=\frac{17}{2}+\left(\frac{5}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{5}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{5}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{5}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{5}{2}x+\frac{25}{16}=\frac{17}{2}+\frac{25}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{5}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{5}{2}x+\frac{25}{16}=\frac{161}{16}
Pieskaitiet \frac{17}{2} pie \frac{25}{16}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{5}{4}\right)^{2}=\frac{161}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{5}{2}x+\frac{25}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{5}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{161}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{5}{4}=\frac{\sqrt{161}}{4} x+\frac{5}{4}=-\frac{\sqrt{161}}{4}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{161}-5}{4} x=\frac{-\sqrt{161}-5}{4}
Atņemiet \frac{5}{4} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}