Atrast y
y = \frac{\sqrt{3} + 1}{2} \approx 1,366025404
y=\frac{1-\sqrt{3}}{2}\approx -0,366025404
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2+y-3y^{2}=y\left(y-3\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu y ar 1-3y.
2+y-3y^{2}=y^{2}-3y
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu y ar y-3.
2+y-3y^{2}-y^{2}=-3y
Atņemiet y^{2} no abām pusēm.
2+y-4y^{2}=-3y
Savelciet -3y^{2} un -y^{2}, lai iegūtu -4y^{2}.
2+y-4y^{2}+3y=0
Pievienot 3y abās pusēs.
2+4y-4y^{2}=0
Savelciet y un 3y, lai iegūtu 4y.
-4y^{2}+4y+2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
y=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\left(-4\right)\times 2}}{2\left(-4\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -4, b ar 4 un c ar 2.
y=\frac{-4±\sqrt{16-4\left(-4\right)\times 2}}{2\left(-4\right)}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
y=\frac{-4±\sqrt{16+16\times 2}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet -4 reiz -4.
y=\frac{-4±\sqrt{16+32}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet 16 reiz 2.
y=\frac{-4±\sqrt{48}}{2\left(-4\right)}
Pieskaitiet 16 pie 32.
y=\frac{-4±4\sqrt{3}}{2\left(-4\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 48.
y=\frac{-4±4\sqrt{3}}{-8}
Reiziniet 2 reiz -4.
y=\frac{4\sqrt{3}-4}{-8}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{-4±4\sqrt{3}}{-8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 4\sqrt{3}.
y=\frac{1-\sqrt{3}}{2}
Daliet -4+4\sqrt{3} ar -8.
y=\frac{-4\sqrt{3}-4}{-8}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{-4±4\sqrt{3}}{-8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{3} no -4.
y=\frac{\sqrt{3}+1}{2}
Daliet -4-4\sqrt{3} ar -8.
y=\frac{1-\sqrt{3}}{2} y=\frac{\sqrt{3}+1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2+y-3y^{2}=y\left(y-3\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu y ar 1-3y.
2+y-3y^{2}=y^{2}-3y
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu y ar y-3.
2+y-3y^{2}-y^{2}=-3y
Atņemiet y^{2} no abām pusēm.
2+y-4y^{2}=-3y
Savelciet -3y^{2} un -y^{2}, lai iegūtu -4y^{2}.
2+y-4y^{2}+3y=0
Pievienot 3y abās pusēs.
2+4y-4y^{2}=0
Savelciet y un 3y, lai iegūtu 4y.
4y-4y^{2}=-2
Atņemiet 2 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
-4y^{2}+4y=-2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-4y^{2}+4y}{-4}=-\frac{2}{-4}
Daliet abas puses ar -4.
y^{2}+\frac{4}{-4}y=-\frac{2}{-4}
Dalīšana ar -4 atsauc reizināšanu ar -4.
y^{2}-y=-\frac{2}{-4}
Daliet 4 ar -4.
y^{2}-y=\frac{1}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{-2}{-4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
y^{2}-y+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{1}{2}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
y^{2}-y+\frac{1}{4}=\frac{1}{2}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
y^{2}-y+\frac{1}{4}=\frac{3}{4}
Pieskaitiet \frac{1}{2} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(y-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{3}{4}
Sadaliet reizinātājos y^{2}-y+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(y-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{3}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
y-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{3}}{2} y-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{3}}{2}
Vienkāršojiet.
y=\frac{\sqrt{3}+1}{2} y=\frac{1-\sqrt{3}}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}