Atrast x
x=\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2}\approx -0,669337614
x=-\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2}\approx -2,330662386
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
1500+1500\left(1+x\right)+1500\left(1+x\right)^{2}=2160
Reiziniet 1+x un 1+x, lai iegūtu \left(1+x\right)^{2}.
1500+1500+1500x+1500\left(1+x\right)^{2}=2160
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 1500 ar 1+x.
3000+1500x+1500\left(1+x\right)^{2}=2160
Saskaitiet 1500 un 1500, lai iegūtu 3000.
3000+1500x+1500\left(1+2x+x^{2}\right)=2160
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(1+x\right)^{2}.
3000+1500x+1500+3000x+1500x^{2}=2160
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 1500 ar 1+2x+x^{2}.
4500+1500x+3000x+1500x^{2}=2160
Saskaitiet 3000 un 1500, lai iegūtu 4500.
4500+4500x+1500x^{2}=2160
Savelciet 1500x un 3000x, lai iegūtu 4500x.
4500+4500x+1500x^{2}-2160=0
Atņemiet 2160 no abām pusēm.
2340+4500x+1500x^{2}=0
Atņemiet 2160 no 4500, lai iegūtu 2340.
1500x^{2}+4500x+2340=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-4500±\sqrt{4500^{2}-4\times 1500\times 2340}}{2\times 1500}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1500, b ar 4500 un c ar 2340.
x=\frac{-4500±\sqrt{20250000-4\times 1500\times 2340}}{2\times 1500}
Kāpiniet 4500 kvadrātā.
x=\frac{-4500±\sqrt{20250000-6000\times 2340}}{2\times 1500}
Reiziniet -4 reiz 1500.
x=\frac{-4500±\sqrt{20250000-14040000}}{2\times 1500}
Reiziniet -6000 reiz 2340.
x=\frac{-4500±\sqrt{6210000}}{2\times 1500}
Pieskaitiet 20250000 pie -14040000.
x=\frac{-4500±300\sqrt{69}}{2\times 1500}
Izvelciet kvadrātsakni no 6210000.
x=\frac{-4500±300\sqrt{69}}{3000}
Reiziniet 2 reiz 1500.
x=\frac{300\sqrt{69}-4500}{3000}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4500±300\sqrt{69}}{3000}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4500 pie 300\sqrt{69}.
x=\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2}
Daliet -4500+300\sqrt{69} ar 3000.
x=\frac{-300\sqrt{69}-4500}{3000}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4500±300\sqrt{69}}{3000}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 300\sqrt{69} no -4500.
x=-\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2}
Daliet -4500-300\sqrt{69} ar 3000.
x=\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2} x=-\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
1500+1500\left(1+x\right)+1500\left(1+x\right)^{2}=2160
Reiziniet 1+x un 1+x, lai iegūtu \left(1+x\right)^{2}.
1500+1500+1500x+1500\left(1+x\right)^{2}=2160
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 1500 ar 1+x.
3000+1500x+1500\left(1+x\right)^{2}=2160
Saskaitiet 1500 un 1500, lai iegūtu 3000.
3000+1500x+1500\left(1+2x+x^{2}\right)=2160
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(1+x\right)^{2}.
3000+1500x+1500+3000x+1500x^{2}=2160
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 1500 ar 1+2x+x^{2}.
4500+1500x+3000x+1500x^{2}=2160
Saskaitiet 3000 un 1500, lai iegūtu 4500.
4500+4500x+1500x^{2}=2160
Savelciet 1500x un 3000x, lai iegūtu 4500x.
4500x+1500x^{2}=2160-4500
Atņemiet 4500 no abām pusēm.
4500x+1500x^{2}=-2340
Atņemiet 4500 no 2160, lai iegūtu -2340.
1500x^{2}+4500x=-2340
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{1500x^{2}+4500x}{1500}=-\frac{2340}{1500}
Daliet abas puses ar 1500.
x^{2}+\frac{4500}{1500}x=-\frac{2340}{1500}
Dalīšana ar 1500 atsauc reizināšanu ar 1500.
x^{2}+3x=-\frac{2340}{1500}
Daliet 4500 ar 1500.
x^{2}+3x=-\frac{39}{25}
Vienādot daļskaitli \frac{-2340}{1500} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 60.
x^{2}+3x+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}=-\frac{39}{25}+\left(\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 3 ar 2, lai iegūtu \frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+3x+\frac{9}{4}=-\frac{39}{25}+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+3x+\frac{9}{4}=\frac{69}{100}
Pieskaitiet -\frac{39}{25} pie \frac{9}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{69}{100}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{69}{100}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{69}}{10} x+\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{69}}{10}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2} x=-\frac{\sqrt{69}}{10}-\frac{3}{2}
Atņemiet \frac{3}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}