Atrast x
x=\frac{\sqrt{43}-1}{14}\approx 0,396959895
x=\frac{-\sqrt{43}-1}{14}\approx -0,539817037
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
14x^{2}+2x=3
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
14x^{2}+2x-3=3-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
14x^{2}+2x-3=0
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\times 14\left(-3\right)}}{2\times 14}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 14, b ar 2 un c ar -3.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\times 14\left(-3\right)}}{2\times 14}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4-56\left(-3\right)}}{2\times 14}
Reiziniet -4 reiz 14.
x=\frac{-2±\sqrt{4+168}}{2\times 14}
Reiziniet -56 reiz -3.
x=\frac{-2±\sqrt{172}}{2\times 14}
Pieskaitiet 4 pie 168.
x=\frac{-2±2\sqrt{43}}{2\times 14}
Izvelciet kvadrātsakni no 172.
x=\frac{-2±2\sqrt{43}}{28}
Reiziniet 2 reiz 14.
x=\frac{2\sqrt{43}-2}{28}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{43}}{28}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{43}.
x=\frac{\sqrt{43}-1}{14}
Daliet -2+2\sqrt{43} ar 28.
x=\frac{-2\sqrt{43}-2}{28}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{43}}{28}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{43} no -2.
x=\frac{-\sqrt{43}-1}{14}
Daliet -2-2\sqrt{43} ar 28.
x=\frac{\sqrt{43}-1}{14} x=\frac{-\sqrt{43}-1}{14}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
14x^{2}+2x=3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{14x^{2}+2x}{14}=\frac{3}{14}
Daliet abas puses ar 14.
x^{2}+\frac{2}{14}x=\frac{3}{14}
Dalīšana ar 14 atsauc reizināšanu ar 14.
x^{2}+\frac{1}{7}x=\frac{3}{14}
Vienādot daļskaitli \frac{2}{14} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}+\frac{1}{7}x+\left(\frac{1}{14}\right)^{2}=\frac{3}{14}+\left(\frac{1}{14}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{1}{7} ar 2, lai iegūtu \frac{1}{14}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{14} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{1}{7}x+\frac{1}{196}=\frac{3}{14}+\frac{1}{196}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{14}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{1}{7}x+\frac{1}{196}=\frac{43}{196}
Pieskaitiet \frac{3}{14} pie \frac{1}{196}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{14}\right)^{2}=\frac{43}{196}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{1}{7}x+\frac{1}{196}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{14}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{43}{196}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{14}=\frac{\sqrt{43}}{14} x+\frac{1}{14}=-\frac{\sqrt{43}}{14}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{43}-1}{14} x=\frac{-\sqrt{43}-1}{14}
Atņemiet \frac{1}{14} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}