Atrast x (complex solution)
x=\frac{-\sqrt{390}i+10}{49}\approx 0,204081633-0,403028932i
x=\frac{10+\sqrt{390}i}{49}\approx 0,204081633+0,403028932i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
1+20x-49x^{2}=11
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
1+20x-49x^{2}-11=0
Atņemiet 11 no abām pusēm.
-10+20x-49x^{2}=0
Atņemiet 11 no 1, lai iegūtu -10.
-49x^{2}+20x-10=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-20±\sqrt{20^{2}-4\left(-49\right)\left(-10\right)}}{2\left(-49\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -49, b ar 20 un c ar -10.
x=\frac{-20±\sqrt{400-4\left(-49\right)\left(-10\right)}}{2\left(-49\right)}
Kāpiniet 20 kvadrātā.
x=\frac{-20±\sqrt{400+196\left(-10\right)}}{2\left(-49\right)}
Reiziniet -4 reiz -49.
x=\frac{-20±\sqrt{400-1960}}{2\left(-49\right)}
Reiziniet 196 reiz -10.
x=\frac{-20±\sqrt{-1560}}{2\left(-49\right)}
Pieskaitiet 400 pie -1960.
x=\frac{-20±2\sqrt{390}i}{2\left(-49\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no -1560.
x=\frac{-20±2\sqrt{390}i}{-98}
Reiziniet 2 reiz -49.
x=\frac{-20+2\sqrt{390}i}{-98}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-20±2\sqrt{390}i}{-98}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -20 pie 2i\sqrt{390}.
x=\frac{-\sqrt{390}i+10}{49}
Daliet -20+2i\sqrt{390} ar -98.
x=\frac{-2\sqrt{390}i-20}{-98}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-20±2\sqrt{390}i}{-98}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2i\sqrt{390} no -20.
x=\frac{10+\sqrt{390}i}{49}
Daliet -20-2i\sqrt{390} ar -98.
x=\frac{-\sqrt{390}i+10}{49} x=\frac{10+\sqrt{390}i}{49}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
1+20x-49x^{2}=11
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
20x-49x^{2}=11-1
Atņemiet 1 no abām pusēm.
20x-49x^{2}=10
Atņemiet 1 no 11, lai iegūtu 10.
-49x^{2}+20x=10
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-49x^{2}+20x}{-49}=\frac{10}{-49}
Daliet abas puses ar -49.
x^{2}+\frac{20}{-49}x=\frac{10}{-49}
Dalīšana ar -49 atsauc reizināšanu ar -49.
x^{2}-\frac{20}{49}x=\frac{10}{-49}
Daliet 20 ar -49.
x^{2}-\frac{20}{49}x=-\frac{10}{49}
Daliet 10 ar -49.
x^{2}-\frac{20}{49}x+\left(-\frac{10}{49}\right)^{2}=-\frac{10}{49}+\left(-\frac{10}{49}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{20}{49} ar 2, lai iegūtu -\frac{10}{49}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{10}{49} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{20}{49}x+\frac{100}{2401}=-\frac{10}{49}+\frac{100}{2401}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{10}{49}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{20}{49}x+\frac{100}{2401}=-\frac{390}{2401}
Pieskaitiet -\frac{10}{49} pie \frac{100}{2401}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{10}{49}\right)^{2}=-\frac{390}{2401}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{20}{49}x+\frac{100}{2401}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{10}{49}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{390}{2401}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{10}{49}=\frac{\sqrt{390}i}{49} x-\frac{10}{49}=-\frac{\sqrt{390}i}{49}
Vienkāršojiet.
x=\frac{10+\sqrt{390}i}{49} x=\frac{-\sqrt{390}i+10}{49}
Pieskaitiet \frac{10}{49} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}