Atrast x
x=\frac{\sqrt{26}-2}{11}\approx 0,281729047
x=\frac{-\sqrt{26}-2}{11}\approx -0,64536541
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
11x^{2}+4x-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\times 11\left(-2\right)}}{2\times 11}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 11, b ar 4 un c ar -2.
x=\frac{-4±\sqrt{16-4\times 11\left(-2\right)}}{2\times 11}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
x=\frac{-4±\sqrt{16-44\left(-2\right)}}{2\times 11}
Reiziniet -4 reiz 11.
x=\frac{-4±\sqrt{16+88}}{2\times 11}
Reiziniet -44 reiz -2.
x=\frac{-4±\sqrt{104}}{2\times 11}
Pieskaitiet 16 pie 88.
x=\frac{-4±2\sqrt{26}}{2\times 11}
Izvelciet kvadrātsakni no 104.
x=\frac{-4±2\sqrt{26}}{22}
Reiziniet 2 reiz 11.
x=\frac{2\sqrt{26}-4}{22}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4±2\sqrt{26}}{22}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 2\sqrt{26}.
x=\frac{\sqrt{26}-2}{11}
Daliet -4+2\sqrt{26} ar 22.
x=\frac{-2\sqrt{26}-4}{22}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4±2\sqrt{26}}{22}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{26} no -4.
x=\frac{-\sqrt{26}-2}{11}
Daliet -4-2\sqrt{26} ar 22.
x=\frac{\sqrt{26}-2}{11} x=\frac{-\sqrt{26}-2}{11}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
11x^{2}+4x-2=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
11x^{2}+4x-2-\left(-2\right)=-\left(-2\right)
Pieskaitiet 2 abās vienādojuma pusēs.
11x^{2}+4x=-\left(-2\right)
Atņemot -2 no sevis, paliek 0.
11x^{2}+4x=2
Atņemiet -2 no 0.
\frac{11x^{2}+4x}{11}=\frac{2}{11}
Daliet abas puses ar 11.
x^{2}+\frac{4}{11}x=\frac{2}{11}
Dalīšana ar 11 atsauc reizināšanu ar 11.
x^{2}+\frac{4}{11}x+\left(\frac{2}{11}\right)^{2}=\frac{2}{11}+\left(\frac{2}{11}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{4}{11} ar 2, lai iegūtu \frac{2}{11}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{2}{11} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{4}{11}x+\frac{4}{121}=\frac{2}{11}+\frac{4}{121}
Kāpiniet kvadrātā \frac{2}{11}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{4}{11}x+\frac{4}{121}=\frac{26}{121}
Pieskaitiet \frac{2}{11} pie \frac{4}{121}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{2}{11}\right)^{2}=\frac{26}{121}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{4}{11}x+\frac{4}{121}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{2}{11}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{26}{121}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{2}{11}=\frac{\sqrt{26}}{11} x+\frac{2}{11}=-\frac{\sqrt{26}}{11}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{26}-2}{11} x=\frac{-\sqrt{26}-2}{11}
Atņemiet \frac{2}{11} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}