Atrast t
t = \frac{50 \sqrt{2} - 10}{49} \approx 1,238993431
t=\frac{-50\sqrt{2}-10}{49}\approx -1,647156696
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
100 = 20 t + \frac { 1 } { 2 } \times 98 t ^ { 2 }
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
100=20t+49t^{2}
Reiziniet \frac{1}{2} un 98, lai iegūtu 49.
20t+49t^{2}=100
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
20t+49t^{2}-100=0
Atņemiet 100 no abām pusēm.
49t^{2}+20t-100=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-20±\sqrt{20^{2}-4\times 49\left(-100\right)}}{2\times 49}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 49, b ar 20 un c ar -100.
t=\frac{-20±\sqrt{400-4\times 49\left(-100\right)}}{2\times 49}
Kāpiniet 20 kvadrātā.
t=\frac{-20±\sqrt{400-196\left(-100\right)}}{2\times 49}
Reiziniet -4 reiz 49.
t=\frac{-20±\sqrt{400+19600}}{2\times 49}
Reiziniet -196 reiz -100.
t=\frac{-20±\sqrt{20000}}{2\times 49}
Pieskaitiet 400 pie 19600.
t=\frac{-20±100\sqrt{2}}{2\times 49}
Izvelciet kvadrātsakni no 20000.
t=\frac{-20±100\sqrt{2}}{98}
Reiziniet 2 reiz 49.
t=\frac{100\sqrt{2}-20}{98}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-20±100\sqrt{2}}{98}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -20 pie 100\sqrt{2}.
t=\frac{50\sqrt{2}-10}{49}
Daliet -20+100\sqrt{2} ar 98.
t=\frac{-100\sqrt{2}-20}{98}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-20±100\sqrt{2}}{98}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 100\sqrt{2} no -20.
t=\frac{-50\sqrt{2}-10}{49}
Daliet -20-100\sqrt{2} ar 98.
t=\frac{50\sqrt{2}-10}{49} t=\frac{-50\sqrt{2}-10}{49}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
100=20t+49t^{2}
Reiziniet \frac{1}{2} un 98, lai iegūtu 49.
20t+49t^{2}=100
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
49t^{2}+20t=100
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{49t^{2}+20t}{49}=\frac{100}{49}
Daliet abas puses ar 49.
t^{2}+\frac{20}{49}t=\frac{100}{49}
Dalīšana ar 49 atsauc reizināšanu ar 49.
t^{2}+\frac{20}{49}t+\left(\frac{10}{49}\right)^{2}=\frac{100}{49}+\left(\frac{10}{49}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{20}{49} ar 2, lai iegūtu \frac{10}{49}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{10}{49} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}+\frac{20}{49}t+\frac{100}{2401}=\frac{100}{49}+\frac{100}{2401}
Kāpiniet kvadrātā \frac{10}{49}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
t^{2}+\frac{20}{49}t+\frac{100}{2401}=\frac{5000}{2401}
Pieskaitiet \frac{100}{49} pie \frac{100}{2401}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(t+\frac{10}{49}\right)^{2}=\frac{5000}{2401}
Sadaliet reizinātājos t^{2}+\frac{20}{49}t+\frac{100}{2401}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t+\frac{10}{49}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{5000}{2401}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t+\frac{10}{49}=\frac{50\sqrt{2}}{49} t+\frac{10}{49}=-\frac{50\sqrt{2}}{49}
Vienkāršojiet.
t=\frac{50\sqrt{2}-10}{49} t=\frac{-50\sqrt{2}-10}{49}
Atņemiet \frac{10}{49} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}