Atrast x
x=\frac{1}{2}=0,5
x=0
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x\left(10x-5\right)=0
Iznesiet reizinātāju x pirms iekavām.
x=0 x=\frac{1}{2}
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet x=0 un 10x-5=0.
10x^{2}-5x=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-5\right)±\sqrt{\left(-5\right)^{2}}}{2\times 10}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 10, b ar -5 un c ar 0.
x=\frac{-\left(-5\right)±5}{2\times 10}
Izvelciet kvadrātsakni no \left(-5\right)^{2}.
x=\frac{5±5}{2\times 10}
Skaitļa -5 pretstats ir 5.
x=\frac{5±5}{20}
Reiziniet 2 reiz 10.
x=\frac{10}{20}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{5±5}{20}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 5 pie 5.
x=\frac{1}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{10}{20} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 10.
x=\frac{0}{20}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{5±5}{20}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 5 no 5.
x=0
Daliet 0 ar 20.
x=\frac{1}{2} x=0
Vienādojums tagad ir atrisināts.
10x^{2}-5x=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{10x^{2}-5x}{10}=\frac{0}{10}
Daliet abas puses ar 10.
x^{2}+\left(-\frac{5}{10}\right)x=\frac{0}{10}
Dalīšana ar 10 atsauc reizināšanu ar 10.
x^{2}-\frac{1}{2}x=\frac{0}{10}
Vienādot daļskaitli \frac{-5}{10} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 5.
x^{2}-\frac{1}{2}x=0
Daliet 0 ar 10.
x^{2}-\frac{1}{2}x+\left(-\frac{1}{4}\right)^{2}=\left(-\frac{1}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{1}{2} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}=\frac{1}{16}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(x-\frac{1}{4}\right)^{2}=\frac{1}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{1}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{4}=\frac{1}{4} x-\frac{1}{4}=-\frac{1}{4}
Vienkāršojiet.
x=\frac{1}{2} x=0
Pieskaitiet \frac{1}{4} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}