Atrast n
n=2
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
4n-nn=4
Mainīgais n nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 4n, kas ir mazākais 4,n skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4n-n^{2}=4
Reiziniet n un n, lai iegūtu n^{2}.
4n-n^{2}-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
-n^{2}+4n-4=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
n=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\left(-1\right)\left(-4\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 4 un c ar -4.
n=\frac{-4±\sqrt{16-4\left(-1\right)\left(-4\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
n=\frac{-4±\sqrt{16+4\left(-4\right)}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
n=\frac{-4±\sqrt{16-16}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz -4.
n=\frac{-4±\sqrt{0}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 16 pie -16.
n=-\frac{4}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 0.
n=-\frac{4}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
n=2
Daliet -4 ar -2.
4n-nn=4
Mainīgais n nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 4n, kas ir mazākais 4,n skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4n-n^{2}=4
Reiziniet n un n, lai iegūtu n^{2}.
-n^{2}+4n=4
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-n^{2}+4n}{-1}=\frac{4}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
n^{2}+\frac{4}{-1}n=\frac{4}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
n^{2}-4n=\frac{4}{-1}
Daliet 4 ar -1.
n^{2}-4n=-4
Daliet 4 ar -1.
n^{2}-4n+\left(-2\right)^{2}=-4+\left(-2\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -4 ar 2, lai iegūtu -2. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -2 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
n^{2}-4n+4=-4+4
Kāpiniet -2 kvadrātā.
n^{2}-4n+4=0
Pieskaitiet -4 pie 4.
\left(n-2\right)^{2}=0
Sadaliet reizinātājos n^{2}-4n+4. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(n-2\right)^{2}}=\sqrt{0}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
n-2=0 n-2=0
Vienkāršojiet.
n=2 n=2
Pieskaitiet 2 abās vienādojuma pusēs.
n=2
Vienādojums tagad ir atrisināts. Risinājumi ir tie paši.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}